Pozitīvi

Nemaz nepieļāvu citu iespēju, bet šodien dabūju savu uzturēšanās atļauju, turklāt, kura ir derīga līdz nākamā gada oktobrim, kas padara manu vēlmi palikt Stambulā pēc iespējas ilgāk reālāku. Vēl Ozans, kurš nu jau ir savā armijas misijā atstāja man savu studenta transporta karti, kas nozīmē, ka varēšu braukāt ar 50% atlaidi sabiedriskajā transportā, kas savukārt nozīmē, ka varēšu ietaupīt naudu. Plusiņš arī Mcdonalda dubultā čīzburgera komplektam un faktam, ka es te varu dabūt pilnībā jebkuru puisi, kuru vien vēlos. Un tā nav mana iedomība, tā vienkārši ir.
Liels plusiņš arī tam, ka jau pēc nedēļas satikšu savus mīļos. Jejeje.
See you soon!! :*

Angļu valodas workšops

Esmu Pink house un gatavoju sestdienas angļu valodas workšopu. Mēs ar Katrīnu izlēmām, pareizāk sakot, es izlēmu, par sistēmu, ka vienu nedēļu to visu vadu es un vienu viņa. Jo arī šajā ziņā mums radās šādas tādas domstarpības. Mums vienkārši ir atšķirīgs priekšstats par to, kas ir workšops. Īstenībā, manuprāt, viņa vienkārši īsti nesaprot, kas tas ir. Viņa ieņem tā kā stingrās pasniedzējas lomu, visiem no viņas ir bail un nevienam viņa īpaši nepatīk un pēdējais punkts visā bija tas, ka viņa man pateica, ka gribot nopirkt gramatikas grāmatu, lai mācītu viņiem gramatiku. Manā uztverē (un kā tam arī ir jābūt) workšopam ir jābūt kaut kam pretējam viņu angļu valodas stundām skolā. Tā ir vieta, kur viņiem jājūtas brīviem un nepiespiestiem un miljons reizes viņi teica, ka skolā viņiem māca tikai un vienīgi gramatiku, kas ir iemesls kāpēc viņi neko nemāk un kas nozīmē to, ka tas būtu pēdējais, ko mums šeit vajadzētu darīt.
Šodien laikam pēdējā siltā diena +16. Pagaidām nekādi īpašie plāni turpmākajām dienām nav. Gaidu pirmdienu, lai varu dabūt savu uzturēšanās atļauju un sākt gatavoties Ziemassvētkiem. Drīz jau būšu ciemos Latvijā. Jejeje :)

it's a good day to have a good day

Šodien notika brīnums. Nē, patiešām brīnums. Garš stāsta par visu manu šodienas piedzīvojumu, bet fakts ir, ka Turcija tomēr nav mans Grinčš, kas atņem manus gada mīļākos svētkus. Pirmdien dodos pakaļ uzturēšanās atļaujai, kas nozīmē, ka tikšu mājās Ziemassvētkos :)

nav labākā diena manā mūžā

neaizlidoju uz Vāciju pie Andreja, jo kā izrādās man ir "vīzas problēmas". Tā visa sistēma te ir viens milzīgs WTF. Labi, ka Volkans bija ar manīm, viņš vismaz centās runāt ar tiem lidostas policistiem un zvanīt visiem pārējiem, kamēr es pilnīgi un galīgi bezpalīdzīga sēdēju uz uzgaidāmā soliņa un raudāju. Es varu sadzīvot ar to, ka netiku uz Vāciju. Šajā gadījumā es varu atrast iespēju paskatīties uz to visu no pozitīvās puses, bet ļoti iespējams ir tas, ka es arī netikšu uz Latviju Ziemassvētkos, ko es nespēju pārdzīvot. Tas ir manam prātam neaptverami kā kaut kāds zīmogs pasē var tik ļoti daudz ko mainīt un kontrolēt cilvēkus. Pamatskolā mums dienasgrāmatās spiedām mārīšu zīmogus par labām atzīmēm. Nu tas vnk ir tik ļoti absurdi un neloģiski..tikpat kā visa reliģijas padarīšana. Es, protams, varu dusmoties un nosodīt savus turku koordinātorus, bet lieta jau tā, ka tas neko nemainīs. Visuvarenais ZĪMOGS manā pasē ir tajā datumā, kurā viņš ir, tāpat kā appointmensts par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu. Es vnk jūtos tik bezpalīdzīga. Skumji ;(

Mango outlets

Par maniem šīs dienas "piedzīvojumiem". Pirmkārt, nedrīkst aizmirst pastāstīt par laika apstākļiem. Reāli pēdējās dienas te ir ap +20 grādiem, šodien šur tur, kur monitoros pilsētā varēja redzēt bija pat +23, 24. Vnk AMAZING.
Un tagad par manu šīs dienas atklājumu. Tātad, kā jau katru pirmdienu man bija jādodas uz Erasmus studentiem paredzēto lekciju Bilgi universitātē, kurā var nokļūt ar shuttle autobusu no Taksim laukuma. Tā kā pamodos diezgan agri un atkal, kā jau katru pirmdienu, uz mūsu dzīvokli nāca "cleaning" lady, tad izdomāju viņu netraucēt un pamest dzīvokli ātrāk, lai dotos uz Taksim.Izdomāju ieiet dažos veikalos. Iegāju Mango, kur, protams, neko savam brīvprātīgo makam atbilstošu necerēju atrast. Biju kko pa ausu galam dzirdējusi, ka Stambulā esot labs Mango outlets, bet es ne uz ko īpašu necerēju un domāju, ka tas noteikti ir kkur ārpus centra kā jau visas labās iepirkumu vietas šeit. Bet nē. Es noeju apakšējā Taksim Mango stāvā un tur ir vnk paradīze. Pirmkārt, man outleti asociējas ar kkādiem pārpalikumiem utt, kkur varbūt, ja ļoti cītīgi meklē un paveicas var kko atrast un tāpat ne baigi lēti. Bet  tur vnk viss ir vismaz par puscenu un TIK smukas lietas, ļoti stilīgas un aktuāla. Es JAU ieraudzīju kādas vismaz 3 savas sapņu kleitiņas (man šķiet man varētu aizsiet acis , bet es tik un tā ieejot veikalā pa taisno pieietu pie kelitiņu stenda :D) + es tur atradu to, ko jau ļoti sen meklēju, vnk parastas melnas zemās kurpītes arī reāli lētas + ādas un vēl mans izmērs. Nu jā. Es neesmu baigā iepirkšanās fane, bet šis ir kkas vnk WOW. Noteikti tur atgriezīšos.

Pink house

Šodien Pink house pēc garajām brīvdienām. Nav jau tā, ka jūtos pārstrādājusies, bet ir tāds nogurumiņš. Man šķiet tas no tās apmēram pusstundas, kad mani ielenca kliedzoši turku skolnieki, kā Volkans teica mani "fani". Nu vienkārši šķiet, ka viņi neprot runāt viņi kliedz. Un visi reizē. Un man nesaprotamā valodā. Vienīgais var sadzirdēt "beautiful" un "love". Tā jau jauki. Palīdzēju viņiem pildīt angļu valodas mājas darbus. Vispār man baigi patīk tā visa angļu valodas mācīšanas padarīšana. Sāku apdomāt iespēju, ja nu gadījumā man viss noies greizi ar to mārketingu etc. es varētu mierīgi būt angļu valodas pasniedzēja. Nu katrā gadījumā tas manā skatījumā ir miljons reizes labāks darbs kā pārdevējam vai oficienatei. Es domāju personīgi priekš manīm. Jo man ļoti svarīgi, lai es redzu darbam rezultātu. Laikam veikala pieredze ir devusi man mācību visam mūžam. Ja nu galīgi mani dzīve nepiespiedīs, tad es izvairīšos, cik vien var no tāda veida darba, kur nu pilnīgi es neredzu ne rezultātu ne izaugsmi.

Ciemiņi

Man ir tik grūti noticēt, bet tā tiešām bija patiesība. :) Pie manīm ciemos bija mani lieliskie draugi un mums bija perfekta nedēļas nogale. Protams, gāja visādi. Es centos iejusties mātes Terēzes lomā, jo man patiešām bija svarīgi, lai visiem patiktu un, lai visi šeit justos tāpat un tikpat lieliski kā es, kas protams, es nezinu vai ir iespējams, jo katra jau lietas izjūt un uztver citādāk, bet es tik un tā cerēju. Un man tas izdevās, neskatoties uz dažiem strīdiem, raudāšanām, sāpošām galvām, vēderiem utt., tomēr beigu beigās arī viņi iemīlējās Stambulā.  Mēs ar Stambulu to panācām. Īstenībā sīkāk par visu, ko mēs šeit darīijām ir iespējams izlasīt Ances blogā - http://ance-hincenberga.blogspot.com/ Viņai ar svaigām emocijām, žurnālistes talantu un zināšanām ir izdevies labāk to visu aprakstīt. Es nemaz necentīšos. :)
p.s. Tik dīvaini tgd ir būt dzīvoklī bez Rūda un Antila nenormāli stulbajiem, bet tik un tā mistiski smieklīgajiem raki, geju, tējas maisiņu utt. jokiem. Kāmja apskāvieniem. Meičuku sarunām un kopīgās spriešanas par to, ko labāk vilkt ejot ballēties. Bet nu tieši pēc 4 nedēļām jau būšu ciemos Latvijā. Un es ļooti ceru, ak notiks brīnums un jums izdosies mani apciemot arī pavasarī.

Šo jau kādu laiku aizmirsu jums parādīt

http://vimeo.com/16205221

6dien aizvadīju savu pirmo angļu valodas workšopu. Riktīgi interesanti, man patikās un maniem skolniekiem arī :D. Kas to būtu domājis, ka ES kādreiz arī varētu kādam kko mācīt. Līdz šim biju tikai pati mācījusies.
Tā kā dabūju savu mēneša naudu, tad 6dien bija ballīte. Atklāju Taksim areā vietu, kur tekilas šots maksā tikai 4tl un ar tiešām labu tekilu. Pēdējās dienas te kkāda atvasara vai kkas tāds. Ārā ap 20 grādiem. 6dienas naktī viss Taksim bija pārpildīts, pilns dzīvības. KĀ man tas patīk. Atliek tikai cerēt, ka būs labs laiks arī, kad mani draugi brauks. ĪĪĪ es nevaru sagaidīt. Būs perfekti.
Vakar Ozans man mācīja spēlēt turku spēli - Tavlu. Es it kā sapratu galveno domu un vinnēju ar iesācēja veiksmes un Ozana palīdzību.
Vēl man šķiet, ka esmu iemīlējusies. Nu vismaz kaut kāda vieglā versija no tā, ko Stambula padara vēl labāku.

Tuvojas viņu garās reliģiskās brīvdienas - Bayrams, kuru laikā viņi uz ielām upurēs dzīvniekus un dalīs gaļu nabadzīgajiem. Varētu būt interesanti. Šovakar visas EVS meitenes satikāmies pie manīm, jo Angeles un Leandra jau rīt lido uz Spāniju un Itāliju, lai pavadītu brīvās dienas mājās. Mana istabas biedrene arī dosies uz Indiju, kas mani tikai priecē. Pirmkārt, jo man būs 6 ciemiņi par kuriem viņa diez vai ļoti priecātos (es domāju par skaitu nevis par cilvēkiem kā tādiem :)) un otrkārt, man šeit labāk patīk palikt vienai. Vispār Stambulā esmu sevī atradusi kaut kādu iekšējo mieru (tiešām nebiju domājusi, ka kaut kas tāds manī mājo) un sākusi izbaudīt arī pabūt viena. Stambula ir maģiska.

Angļu valodas workšops

Nākamajā nedēļas nogalē sākšu savu Pink house angļu valodas workšopu. Šodien, lai gūtu iespaidu kā tas notiek, devos uz vienu citu jauniešu centru Stambulā. Nu tā - interesanti. diezgan pārsteidzoši ir tas, ka viņiem te, cik sapratu, oficiāli angļu valodu māca no 4.klases, bet viņi nezina gandrīz neko.  Pat vienkāršus pamatus. Skolās viņiem māca gandrīz tikai gramatiku un praktiskie uzdevumi ir pilnīgi 0. Piemēram, mans koordiantors stāstīja, ka vēl joprojām atceras, kā viņam tika likts rakstīt uz lapas un atkārtot refridgirator (CIK neloģiski ir tas, ja tā vietā var lietot vienkārši - fridge?!) miljons reizes, lai iekaltu galvā. Traki. Nav tā pati efektīvākā mācību metode. Nu jā variet mani oficiāli sākt saukt par skolotāju. Challenge accepted. :D

Brīdinu - sākums būs bišķīt ēmucīgs. Man jāpasūdzas. :D
Šonedēļ teorētiski vajadzēja sākties valodu kursiem, kas īstenībā jau tā ir daudz vēlāk nekā tam vajadzētu būt, jo ir pagājuši jau gandrīz 2 mēneši. Bet nē. Levents šodien paziņo, ka tomēr nekas vēl nesāksies, jo redz vienā kursā neesot vairs pieejamas brīvas vietas un otrā atkal neesot pietiekami daudz cilvēku grupas nokomplektēšanai. Bet es tiešām nesaprotu, viņi taču zināja, ka mēs te būsim vismaz 3 mēnešus iepriekš, kāda velna pēc viņiem ir tik grūti kādreiz kaut ko izdarīt laikā. Tas pats arī ar uzturēšanās atļauju. Jau kopš sava Grieķijas ceļojuma regulāri terorizēju viņus ar jautājumu vai viņi pieteicās uz ko visu laiku bija atbilde, ka rīt, rīt iesim uz policijas ofisu un visu nokārtosim. Beigu beigās sapratu, ka nebūs nekāda aršana ar viņiem. Paprasīju savam azerbaidžāniešu draugam, kurš man patieca, ka tas viss ir ļoti vienkārši un vnk ir jāpiesakās online un tad jāgaida savs appointmens. Un man MAN tas bija jāskaidro saviem koordinatoriem. Man tiešām brīžiem nenormāli kaitina tas, ka viņi svarīgas lietas nevar izdarīt laikā. Jo, jā viņi ir ūberjauki un rūpējas par mums (vairāk vai mazāk - projekta sākumā vairāk), bet kad jānonāk pie kaut kādu dokumentu kārtošanas vai datumu ievērošanas tad viņi uzvedās kā 5 gadīgi bērni. Tiešām dusmas.
Un vēl. Mana dāniete ar ko strādāju Pink house. Nu man nekad nav bijis tas labākais iespaids par zviedriem, bet izrādās, ka dāņi ne par matu neatšķiras. Nu viņa vnk ir lēnākais un neapķērīgākais cilvēks uz pasaules! Man ir TIK grūti strādāt ar viņu kopā. Pirmkārt, viņa vienmēr, VIENMĒR kavē..un kavē stundām. Un tad ierodas un vispār neatvainojas un uzvedās tā it kā nekas nebūtu noticis un viņa būtu ieradusies laikā. Viņa pilnīgi dzīvo kkādā savā čillīgajā ziemeļu pasaulē. Un viņa nekad nedzird kas notiek apkārt. Mēs varam visu dienu par kko runāt, taču nākamajā dienā viņa uzvedās tā it kā neko par to nebūtu dzirdējusi. Un atkal. Viņa tik tiešām ir ļoti jauks cilvēks utt., bet strādāt kopā ir neiespējami. Man jau tā nepatīk strādāt komandās (tikai ar ĻOOTI retiem izņēmumiem), būt atkarīgai no citiem cilvēkiem un GAIDĪT, bet ja vēl plusā nāk kultūras atšķirības, tad ir reāli grūti. Challenge 4 me.
Labā ziņa - Ance, Rūdis, Kāmis, Signe un Lelde un ANTILS ir nopirkuši lētās biļetes un lidos uz Stambulu 18. novembrī. Es nevaru izteikt, cik milzīgs prieks man ir!! Īīī :))

Vienā rokā džoints, otrā rokā džoints. Ja būtu trešā roka tajā arī būtu džoints.

Elvin ismylove.

Vienīgā bilde no manas ballītes.

Mūsu Pink house kaķēns.

Pink house.

The Beatles cafe.

Grand bazar.

Araf.

Forša cepure.

Ši šū.

Kiss the rain whenever you need me

Neskatoties uz to, ka nu jau otro diennakti tik tiešām lietus "gāž kā ar spaiņiem" vakardienas vakars un šodiena bija perfekta. 
Šodien bija izdevība satikt Leventu un uzdos viņam visus miljons jautājumus, kas man bija sakrājušies. Tātad, ja viss būs kartībā nākamnedēļ piesakāmies manai residence permit, 2dien sākas valodu kursi un arī BEIDZOT, BEIDZOT es satikšu arī savu mentoru. Pavadījām laiku kopā ar Angeles un viņas mentoru. Bija forši parunāt pārmaiņas pēc ar turku sievieti - uzzināt ko viņas domā par ārzemnicēm ko redz uz ielas utt. Vēl es ļoti, ļoti gribētu satikt kādu musulmaņu sievieti un iepazīti tuvāk.  Ēdām kokorec, kas principā ir ceptas jēra zarnas vai kkas tāds. Bija labi pamēģināt, bet es tomēr dodu priekšroku kebabiem vai doneriem.  Pie maniem šīs dienas veikumiem var ieskaitīt arī webkameras iegādāšanos, tā kā ļoti priecāšos sazvanīties ar jums skype. :)

Neesmu sen neko rakstījusi. Pēdējās dienās tāds neliels gruzons. Grūti saprast. Bet laikam saistās ar Ģirta vārdiem, ka, lai kur arī dotos no sevis neaizbēgsi. Bailes par to, ko darīšu pēc tam. Un no tā CIK ļoti negribās būt atpakaļ tajā punktā, kur biju šajā pavasarī/vasarā. Laikam jātiek beidzot galā ar sevi. Esmu ceļā.
Vēl joprojām in love with Istanbul.

Mans šīs dienas veikums

7diena

Pamodos un sapratu, ka ārā ir brīnišķīgs laiks, un mājās palikt negribu. Atradu kompāniju un devāmies uz kalnu Stambulas Āzijas daļā no kura paveras lielisks skats uz Stambulu. 

Kumpir -krāsnī cepts milzīgs kartupelis pildīts ar visādiem salātiem, olīvēm utt..ņammīgi

Pēc pāris h jau strauji paliek tumšs. Var just Ekvatora tuvumu.

We are young, we are here! So lets make the deal and try to forget our fear!

Čaauuu! Kā iet?
Vakar runājos ar Līnu, un viņa teica, ka baigi labi, ka ir tāds blogs, jo viņa tagad zina kā man iet. Bet problēma ir tāda, ka es nezinu kā iet jums. Rakstiet!!
Diezgan labs laiks jau pagājis kopš esmu šeit, bet vēl joprojām neesmu īsti iemācījusies kā apieties ar turku vīriešiem. Ja godīgi es pat nezinu vai to var iemācīties. Situācija tāda. Vakar braucu pēc darba autobusā un blakus apsēžas vīrietis. Drīzāk jaunietis. Un sāk runāties ar mani. Man tajā brīdī galīgi nebija garastāvoklis runāties ar kādu, tā kā atbildēju tikai uz viņa jautājumiem cik atturīgi vien iespējams. Tā kā man nepaveicās un bija sastrēgums kā tas Stambulā ir vienmēr, tad saruna nonāca līdz tam vai man ir facebook profils. Es, protams, teicu, ka nē (kuram cilvēkam gan nav facebook profils? :D). Beidzot nonācu līdz savai pieturai, kur viņš prasīja vai pastāv iespēja, ka mēs varētu satikties vēlreiz un es kko attaisnojos, ka esmu pārāk aizņemta (ak, es aizņemtā :D). Tiku ārā no autobusa ar reālu vainas apziņu, ka esmu melojusi cilvēkam, bet nu labi. Atnāku mājās ieeju facebook un, skat, kurš mani aicina draudzēties? Tas čalis, kā izrādās Ibrahins (es pat viņam nepaprasīju vārdu). Man jau nekas, esmu pieradusi noignorēt tos miljons turku aicinājumus facebook. Pēc mirkļa man skype raksta Lendra un prasa vai es pazīstot Ibrahinu, jo viņš viņu aicinot draudzēties un saka, ka es esot viņa draudzene. Es izstāstu viņai situāciju, bet tā uz manīm dusmojās, kāpēc es visiem stāstot apkārt kas es esmu. Bet es šoreiz tiešām gandrīz NEKO neteicu. Un es jau tā meloju un jutos slikti par to. Es taču nevaru vienkārši ignorēt cilvēku un neatbildēt uz viņa jautājumiem. Vēl pie tam ņemot vērā, ka tas ir pavisam nevainīgs universitātes students, kuram vienkārāsi trūkst meitenes. Pēc mirkļa to pašu man raksta Angeles. Es tiešām sajutos ļoti slikti un es nezinu, ko darīt. Man nav nekādu iebildumu, ja viņi raksta man, bet negribas, lai viņi traucē manas paziņas un līdz ar to liek viņiem dusmoties uz manīm!!!
Beidzot sācies vairāk darba. Visas nākamās nedēļas nogales būs jāstrādā. Nu cik nu jāstrādā, bet būs visādi pasākumi iekš Pink house. Mēs ar Katrīnu organizēsim angļu val. nodarbības un angļu valodas diskusiju klubu tiem, kas jau zin angļu val., bet vnk vēlas to uzlabot. Šajā un nākamjā nedēļas nogalē ir pasākumi, festivāli invalīdiem, kur mēs arī piedalīsiems un organizēsim kko. Un novembrī mēs organizējam Haloween workšopu un pasākumu. Man prieks, ka beidzot ir vairāk ko darīt. Uzreiz arī ballēties patīkamāk. :)

Vakar uztaisīju 1. plakātu mūsu English speaking club. Visiem ļoti patika.

No filmas Croosing the bridge - the sound of Istanbul

"It is a town of contrasts. Beautiful - ugly, cold - warm, old - new, poor - rich, everything is full of contrasts."

Piedalījos starpkontinentālajā Stambulas Eirāzijas maratonā, kura laikā tika šķērsots Bosfora tilts no Āzijas uz Eiropu. Bija visādas distances un varēja gan skriet, gan arī vienkārši iet un mēs, protams, gājām. Bija forši, jo tāda iespēja šķērsot tiltu ar kājām parasti te nav. Un vnk nenromāli daduz cilvēku. Šoreiz tiešām varēja redzēt, ka Stambulā dzīvo 16 milj iedz.

Pēdējā nedēļā daudzi, ko satiku on-arrival apmācībās Antālijā viesojās Stambulā, līdz ar to pavadīju daudz laika ar viņiem. Kā pienāca 5diena, tā saņēmu miljons uzaicinājumus doties kaut kur ballēties. Sākumā bijām mājas ballītē ar spāņu žurnālistiem. tad satiku Kaanu, kurš bija diezgan iereibis, es pilnībā nesapratu nevienu vārdu, ko viņš saka. Un viņš veda mūs uz viņaprāt amazing vietu, kas bija klubs ar ripinieku mūziku un man tajā brīdī pilnībā neko tādu negribējās. Zvanīja Joanda, kuru es biju apsolījusi hostot savā dzīvoklī, tā kā man bija lielisks attaisnojums aizlaisties. Beigu beigās satiku Ozan, kura Erasmus draugi no Itālijas bija ieradušies Stambulā un tad nu viņi gāja tūrē pa Stmabulas klubiem. Viņi visi bija bijuši Erasmus Rīgā un tad bija ļoti priecīgi satikt mani un atcerēties savu lielisko Erasmus pusgadu.

Pēdējās dienas bija nebeidzamais lietus, bet šodien pēkšņi ir ļoti silts un saulains. :) 

man ir biļete uz brīnumzemes teiksmainākām dzīlēm..

Vakar biju Pink house, kur pēc ilgiem laikiem satiku Volkanu. Runājām viskko un sapratām, ka pagājis tieši mēnesis, kopš ierados. Kā rezultātā iedomājāmies paskatīties, cik dienas tad īsti es te varu atrasties ar vīzu, ko dabūju lidostā un izrādās - 30. Un vakar bija tieši 30. diena. Levents ar Volkanu bija aizmirsuši laicīgi pieteikties uzturēšanās atļaujai. Zvanījām visādiem kontaktiem un beigās nonācām pie tā, ka vienīgais risinājums ir doties uz Grieķijas robežu, kas ir ES, līdz ar to es it kā izbraucu no TR un atgriežos atpakaļ un dabūju jaunu zīmogu pasē. Tas viss notika pa nakti, jo mēs pārāk vēlu sapratām, ka tas tiešām ir jādara. Bet nu beigu beigās bija piedzīvojums. Tā kā Volkans nevarēja nākt ar manīm, jo viņam vajag vīzu, tad devos no TR robežas uz GR pa kkādu mistisku tumšu ceļu, kur bija protams apsargi ar ieročiem, suņi utt. Drošvien nav drošākas vietas kur atrasties, kā valstu robežas, bet nu bija nedaudz bailīgi. :D Beigu beigās dabūju zīmogus, ko man vajadzēja. Paspēju tax-free veikalā nopirkt lētu grieķu vīnu un devos atpakaļ uz TR robežu. :D Paēdām, tad Volkans izdomāja, ka viņa ir reāli nguris un ka viņam vajagot pagulēt stundiņu. Ok, Pamodos un bija jau 5 no rīta, kas noteikti bija vairāk kā stundiņa. Tad nu devāmies atpakļa uz Stambulu, kur mājās biju 7 no rīta.
Tagad vis kārtībā, atkal varu legāli atrasties Turcijā. :)

Antalya

Antālija. Kur ir fckn jūra? Un Tonuss style.

Tātad pagājušo nedēļu pavadīju Antālijā. 5dienas on-arrival apmācībās, kuru laikā dzīvojām, ēdām, peldējāmies, sauļojāmies, ballējāmies un mācījāmies (??) 5zvaigžņu viesnīcā. Atlikušās 2 apskatot ievērojamas vietas Antālijā un tās apkārtnē, un paliekot pie mūsu EVS koordinatora draugiem. 

Protams, 5zvaigžņu viesnīca bija kkas amazing. Pirmo reizi palikos vietā ar 4 baseiniem, pludmali, spa utt. katru vakaru mums bija disco, kas ieguva nosaukumu "krievu disko", jo apmēram 90% viesnīcas klientu bija krievu tautības. Un tas bija vnk ārprāts. Sapratu, ka šeit dzīvojot jau biju aizmirsusi, kas ir Touss. Un jā, tonuss, bija tieši tas, kas tur darījās katru nakti. Pilnīga bezgaumība. Mūzika - kolumbija pikčers un novaja volna, meitenes vnk hmm.. neizteikšos. Katrā gadījumā viņas darīja visu, lai pievērstu sev uzmanību, bet tajā pasšā laikā mēs ar Gunu vnk dejojām un mums visapkārt bija puiši, un reāli bija jau par daudz, jo mūsu treneriem nācās mūs glābt no pārlielu lielās uzmanības :D Un jā - Guna. Mums bija lieliskā komanda 5 dienas. Lai gan es parasti tādos starptautiskos pasākumos cenšos iepazīties ar cittautiešiem utt, tad šoreiz es biju TIK laimīga beidzot satikt latviešus ar kopīgu valodu, interesēm utt. Kā teiktu Guna biju sunshine. 

Pašas apmācības gan nu tā. Principā viss tas pats, kas pirmsaizbraukšanas apmācībās LV tikai vēl mazāk. Ja pirmsizbraukšanas apmācībās man bija interesanti, jo tas viss man bija jauns, tad šeit neko jaunu neieguvu. Protams, tie, kam projektos ir kkādas problēmas bija priecīgi beidzot dalīties utt, bet, manuprāt, tas bija par daudz. Vismaz es personīgi esmu laikam pārāk egoistiska un man īpaši neinteresē citu problēmas, jo īpaši, ja ņem vērā, ka daļa tāpat vnk ir čīkstuļi, kas neapmierināti ar dzīvi. Man viss ir kārtībā (un tiešām man ir reāli paveicies ar projektu), protams, Stambulā ir grūtāk iztikt ar to naudu, ko mums piešķir, nekā citās mazākās pilsētās, bet  var jau atrast variantus. :)

Lūk tā. Lieliski pavadīta saulaina nedēļa Antālijā, taču katru reizi, kad atgriežos no citas pilsētas Stambulā saprotu, ka tomēr Stambula ir vislabākā un īstā priekš manīm. Es te jūtos vislabāk. :)

:))

Leandras pirmā diena. 

Skats no mana balkona naktī.

Skats no mana slavenā balkona.

Levents ar draugiem. Neatceros, ka pati sev būtu pirkusi dzērienu vakar.

Ir man šķiet jau 5 no rīta. Te jau viņi taisīja ciet.

Skats no vienas no terasēm.

Terase.

Tieši pirms trīs nedēļām ap šo laiku ierados Stambulā. Laiks te skrien TIK nenormāli ātri. Es iedomājos, ja man būtu tikai pus gads (iepriekšējie EVS projekti šeit bija uz 6 mēnešiem), tad tas nebūtu nekas, tā kā esmu vismaz priecīga par to, ka mans projekts ilgst gandrīz gadu. Es jau automātiski visiem, kas prasa, cik ilgi būšu Stambulā atbildu, ka 11 mēnešus, bet tagad jau tie ir tikai 10 mēneši un man te ir vēl tik daudz ko redzēt, darīt un mācīties, ka man pilnīgi bail, ka visu nepaspēšu.

Piektdienas vakaram man bija plāns doties ballēties kopā ar puišiem no Couchsurfing, bet kad biju jau gatava doties ārā no mājas, man zvanīja Levents un teica, ka Leandra (EVS meitene no Itālijas) ielido 2.30. naktī un, tā kā viņai nav vēl atrasts dzīvoklis, tad viņa varot palikt pie manīm pirmās dienas. Tā beigu beigās atteicu CS puišiem un biju kopā ar Leventu un Emrah (TOG field department vadītāju), lai varētu vēlāk doties pakaļ Leandrai. Emrah mūs aizveda uz dievīgu vietu netālu no Galatla torņa. Tur kādreiz esot bijis cietums un tagad tur ir restorāns ar dzīvo mūziku un lielisku atmosfēru. Man ļoti patika.

Tātad Leandra ieradās 5dienas naktī. Un viņa ir riktīga forša. Es jau biju gaidījusi, ka noteikti viņa būs īstā, kas man varētu būt labāka draudzene no EVS meitenēm. Domāju, ka tā arī būs. Vakar svinējām viņas ierašanos. Bijām Taksim līdz 6iem rītā un tad kopīgi devāmies mājās. Šodien Levents uzaicināja uz brokastīm Bosfora krastā. Tā kā pamodāmies tikai ap 14iem pēc vakardienas ballītes, tad brokastis mums bija tikai 16os, bet vieta tiešām lieliska. Īstenībā pat ļoti netālu no manām mājām.

Rīt lidojam uz Antāliju uz on-arrival apmācībām, kur paliksim līdz 7dienai. Dzīvosim 5zvaigžņu viesnīcā ar baseinu un spa - http://www.clubhotelsera.com.tr/main.html 


Bučas!!

It's a new day. It's a new life. For me.. And I'm feeling good ...