Mango outlets

Par maniem šīs dienas "piedzīvojumiem". Pirmkārt, nedrīkst aizmirst pastāstīt par laika apstākļiem. Reāli pēdējās dienas te ir ap +20 grādiem, šodien šur tur, kur monitoros pilsētā varēja redzēt bija pat +23, 24. Vnk AMAZING.
Un tagad par manu šīs dienas atklājumu. Tātad, kā jau katru pirmdienu man bija jādodas uz Erasmus studentiem paredzēto lekciju Bilgi universitātē, kurā var nokļūt ar shuttle autobusu no Taksim laukuma. Tā kā pamodos diezgan agri un atkal, kā jau katru pirmdienu, uz mūsu dzīvokli nāca "cleaning" lady, tad izdomāju viņu netraucēt un pamest dzīvokli ātrāk, lai dotos uz Taksim.Izdomāju ieiet dažos veikalos. Iegāju Mango, kur, protams, neko savam brīvprātīgo makam atbilstošu necerēju atrast. Biju kko pa ausu galam dzirdējusi, ka Stambulā esot labs Mango outlets, bet es ne uz ko īpašu necerēju un domāju, ka tas noteikti ir kkur ārpus centra kā jau visas labās iepirkumu vietas šeit. Bet nē. Es noeju apakšējā Taksim Mango stāvā un tur ir vnk paradīze. Pirmkārt, man outleti asociējas ar kkādiem pārpalikumiem utt, kkur varbūt, ja ļoti cītīgi meklē un paveicas var kko atrast un tāpat ne baigi lēti. Bet  tur vnk viss ir vismaz par puscenu un TIK smukas lietas, ļoti stilīgas un aktuāla. Es JAU ieraudzīju kādas vismaz 3 savas sapņu kleitiņas (man šķiet man varētu aizsiet acis , bet es tik un tā ieejot veikalā pa taisno pieietu pie kelitiņu stenda :D) + es tur atradu to, ko jau ļoti sen meklēju, vnk parastas melnas zemās kurpītes arī reāli lētas + ādas un vēl mans izmērs. Nu jā. Es neesmu baigā iepirkšanās fane, bet šis ir kkas vnk WOW. Noteikti tur atgriezīšos.

Pink house

Šodien Pink house pēc garajām brīvdienām. Nav jau tā, ka jūtos pārstrādājusies, bet ir tāds nogurumiņš. Man šķiet tas no tās apmēram pusstundas, kad mani ielenca kliedzoši turku skolnieki, kā Volkans teica mani "fani". Nu vienkārši šķiet, ka viņi neprot runāt viņi kliedz. Un visi reizē. Un man nesaprotamā valodā. Vienīgais var sadzirdēt "beautiful" un "love". Tā jau jauki. Palīdzēju viņiem pildīt angļu valodas mājas darbus. Vispār man baigi patīk tā visa angļu valodas mācīšanas padarīšana. Sāku apdomāt iespēju, ja nu gadījumā man viss noies greizi ar to mārketingu etc. es varētu mierīgi būt angļu valodas pasniedzēja. Nu katrā gadījumā tas manā skatījumā ir miljons reizes labāks darbs kā pārdevējam vai oficienatei. Es domāju personīgi priekš manīm. Jo man ļoti svarīgi, lai es redzu darbam rezultātu. Laikam veikala pieredze ir devusi man mācību visam mūžam. Ja nu galīgi mani dzīve nepiespiedīs, tad es izvairīšos, cik vien var no tāda veida darba, kur nu pilnīgi es neredzu ne rezultātu ne izaugsmi.

Ciemiņi

Man ir tik grūti noticēt, bet tā tiešām bija patiesība. :) Pie manīm ciemos bija mani lieliskie draugi un mums bija perfekta nedēļas nogale. Protams, gāja visādi. Es centos iejusties mātes Terēzes lomā, jo man patiešām bija svarīgi, lai visiem patiktu un, lai visi šeit justos tāpat un tikpat lieliski kā es, kas protams, es nezinu vai ir iespējams, jo katra jau lietas izjūt un uztver citādāk, bet es tik un tā cerēju. Un man tas izdevās, neskatoties uz dažiem strīdiem, raudāšanām, sāpošām galvām, vēderiem utt., tomēr beigu beigās arī viņi iemīlējās Stambulā.  Mēs ar Stambulu to panācām. Īstenībā sīkāk par visu, ko mēs šeit darīijām ir iespējams izlasīt Ances blogā - http://ance-hincenberga.blogspot.com/ Viņai ar svaigām emocijām, žurnālistes talantu un zināšanām ir izdevies labāk to visu aprakstīt. Es nemaz necentīšos. :)
p.s. Tik dīvaini tgd ir būt dzīvoklī bez Rūda un Antila nenormāli stulbajiem, bet tik un tā mistiski smieklīgajiem raki, geju, tējas maisiņu utt. jokiem. Kāmja apskāvieniem. Meičuku sarunām un kopīgās spriešanas par to, ko labāk vilkt ejot ballēties. Bet nu tieši pēc 4 nedēļām jau būšu ciemos Latvijā. Un es ļooti ceru, ak notiks brīnums un jums izdosies mani apciemot arī pavasarī.

Šo jau kādu laiku aizmirsu jums parādīt

http://vimeo.com/16205221

6dien aizvadīju savu pirmo angļu valodas workšopu. Riktīgi interesanti, man patikās un maniem skolniekiem arī :D. Kas to būtu domājis, ka ES kādreiz arī varētu kādam kko mācīt. Līdz šim biju tikai pati mācījusies.
Tā kā dabūju savu mēneša naudu, tad 6dien bija ballīte. Atklāju Taksim areā vietu, kur tekilas šots maksā tikai 4tl un ar tiešām labu tekilu. Pēdējās dienas te kkāda atvasara vai kkas tāds. Ārā ap 20 grādiem. 6dienas naktī viss Taksim bija pārpildīts, pilns dzīvības. KĀ man tas patīk. Atliek tikai cerēt, ka būs labs laiks arī, kad mani draugi brauks. ĪĪĪ es nevaru sagaidīt. Būs perfekti.
Vakar Ozans man mācīja spēlēt turku spēli - Tavlu. Es it kā sapratu galveno domu un vinnēju ar iesācēja veiksmes un Ozana palīdzību.
Vēl man šķiet, ka esmu iemīlējusies. Nu vismaz kaut kāda vieglā versija no tā, ko Stambula padara vēl labāku.

Tuvojas viņu garās reliģiskās brīvdienas - Bayrams, kuru laikā viņi uz ielām upurēs dzīvniekus un dalīs gaļu nabadzīgajiem. Varētu būt interesanti. Šovakar visas EVS meitenes satikāmies pie manīm, jo Angeles un Leandra jau rīt lido uz Spāniju un Itāliju, lai pavadītu brīvās dienas mājās. Mana istabas biedrene arī dosies uz Indiju, kas mani tikai priecē. Pirmkārt, jo man būs 6 ciemiņi par kuriem viņa diez vai ļoti priecātos (es domāju par skaitu nevis par cilvēkiem kā tādiem :)) un otrkārt, man šeit labāk patīk palikt vienai. Vispār Stambulā esmu sevī atradusi kaut kādu iekšējo mieru (tiešām nebiju domājusi, ka kaut kas tāds manī mājo) un sākusi izbaudīt arī pabūt viena. Stambula ir maģiska.

Angļu valodas workšops

Nākamajā nedēļas nogalē sākšu savu Pink house angļu valodas workšopu. Šodien, lai gūtu iespaidu kā tas notiek, devos uz vienu citu jauniešu centru Stambulā. Nu tā - interesanti. diezgan pārsteidzoši ir tas, ka viņiem te, cik sapratu, oficiāli angļu valodu māca no 4.klases, bet viņi nezina gandrīz neko.  Pat vienkāršus pamatus. Skolās viņiem māca gandrīz tikai gramatiku un praktiskie uzdevumi ir pilnīgi 0. Piemēram, mans koordiantors stāstīja, ka vēl joprojām atceras, kā viņam tika likts rakstīt uz lapas un atkārtot refridgirator (CIK neloģiski ir tas, ja tā vietā var lietot vienkārši - fridge?!) miljons reizes, lai iekaltu galvā. Traki. Nav tā pati efektīvākā mācību metode. Nu jā variet mani oficiāli sākt saukt par skolotāju. Challenge accepted. :D

Brīdinu - sākums būs bišķīt ēmucīgs. Man jāpasūdzas. :D
Šonedēļ teorētiski vajadzēja sākties valodu kursiem, kas īstenībā jau tā ir daudz vēlāk nekā tam vajadzētu būt, jo ir pagājuši jau gandrīz 2 mēneši. Bet nē. Levents šodien paziņo, ka tomēr nekas vēl nesāksies, jo redz vienā kursā neesot vairs pieejamas brīvas vietas un otrā atkal neesot pietiekami daudz cilvēku grupas nokomplektēšanai. Bet es tiešām nesaprotu, viņi taču zināja, ka mēs te būsim vismaz 3 mēnešus iepriekš, kāda velna pēc viņiem ir tik grūti kādreiz kaut ko izdarīt laikā. Tas pats arī ar uzturēšanās atļauju. Jau kopš sava Grieķijas ceļojuma regulāri terorizēju viņus ar jautājumu vai viņi pieteicās uz ko visu laiku bija atbilde, ka rīt, rīt iesim uz policijas ofisu un visu nokārtosim. Beigu beigās sapratu, ka nebūs nekāda aršana ar viņiem. Paprasīju savam azerbaidžāniešu draugam, kurš man patieca, ka tas viss ir ļoti vienkārši un vnk ir jāpiesakās online un tad jāgaida savs appointmens. Un man MAN tas bija jāskaidro saviem koordinatoriem. Man tiešām brīžiem nenormāli kaitina tas, ka viņi svarīgas lietas nevar izdarīt laikā. Jo, jā viņi ir ūberjauki un rūpējas par mums (vairāk vai mazāk - projekta sākumā vairāk), bet kad jānonāk pie kaut kādu dokumentu kārtošanas vai datumu ievērošanas tad viņi uzvedās kā 5 gadīgi bērni. Tiešām dusmas.
Un vēl. Mana dāniete ar ko strādāju Pink house. Nu man nekad nav bijis tas labākais iespaids par zviedriem, bet izrādās, ka dāņi ne par matu neatšķiras. Nu viņa vnk ir lēnākais un neapķērīgākais cilvēks uz pasaules! Man ir TIK grūti strādāt ar viņu kopā. Pirmkārt, viņa vienmēr, VIENMĒR kavē..un kavē stundām. Un tad ierodas un vispār neatvainojas un uzvedās tā it kā nekas nebūtu noticis un viņa būtu ieradusies laikā. Viņa pilnīgi dzīvo kkādā savā čillīgajā ziemeļu pasaulē. Un viņa nekad nedzird kas notiek apkārt. Mēs varam visu dienu par kko runāt, taču nākamajā dienā viņa uzvedās tā it kā neko par to nebūtu dzirdējusi. Un atkal. Viņa tik tiešām ir ļoti jauks cilvēks utt., bet strādāt kopā ir neiespējami. Man jau tā nepatīk strādāt komandās (tikai ar ĻOOTI retiem izņēmumiem), būt atkarīgai no citiem cilvēkiem un GAIDĪT, bet ja vēl plusā nāk kultūras atšķirības, tad ir reāli grūti. Challenge 4 me.
Labā ziņa - Ance, Rūdis, Kāmis, Signe un Lelde un ANTILS ir nopirkuši lētās biļetes un lidos uz Stambulu 18. novembrī. Es nevaru izteikt, cik milzīgs prieks man ir!! Īīī :))

Vienā rokā džoints, otrā rokā džoints. Ja būtu trešā roka tajā arī būtu džoints.

Elvin ismylove.

Vienīgā bilde no manas ballītes.

Mūsu Pink house kaķēns.

Pink house.

The Beatles cafe.

Grand bazar.

Araf.

Forša cepure.

Ši šū.