Man ir tik grūti noticēt, bet tā tiešām bija patiesība. :) Pie manīm ciemos bija mani lieliskie draugi un mums bija perfekta nedēļas nogale. Protams, gāja visādi. Es centos iejusties mātes Terēzes lomā, jo man patiešām bija svarīgi, lai visiem patiktu un, lai visi šeit justos tāpat un tikpat lieliski kā es, kas protams, es nezinu vai ir iespējams, jo katra jau lietas izjūt un uztver citādāk, bet es tik un tā cerēju. Un man tas izdevās, neskatoties uz dažiem strīdiem, raudāšanām, sāpošām galvām, vēderiem utt., tomēr beigu beigās arī viņi iemīlējās Stambulā. Mēs ar Stambulu to panācām. Īstenībā sīkāk par visu, ko mēs šeit darīijām ir iespējams izlasīt Ances blogā - http://ance-hincenberga.blogspot.com/ Viņai ar svaigām emocijām, žurnālistes talantu un zināšanām ir izdevies labāk to visu aprakstīt. Es nemaz necentīšos. :)
p.s. Tik dīvaini tgd ir būt dzīvoklī bez Rūda un Antila nenormāli stulbajiem, bet tik un tā mistiski smieklīgajiem raki, geju, tējas maisiņu utt. jokiem. Kāmja apskāvieniem. Meičuku sarunām un kopīgās spriešanas par to, ko labāk vilkt ejot ballēties. Bet nu tieši pēc 4 nedēļām jau būšu ciemos Latvijā. Un es ļooti ceru, ak notiks brīnums un jums izdosies mani apciemot arī pavasarī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru