pirmdiena, 2010. gada 13. decembris

Pozitīvi

Nemaz nepieļāvu citu iespēju, bet šodien dabūju savu uzturēšanās atļauju, turklāt, kura ir derīga līdz nākamā gada oktobrim, kas padara manu vēlmi palikt Stambulā pēc iespējas ilgāk reālāku. Vēl Ozans, kurš nu jau ir savā armijas misijā atstāja man savu studenta transporta karti, kas nozīmē, ka varēšu braukāt ar 50% atlaidi sabiedriskajā transportā, kas savukārt nozīmē, ka varēšu ietaupīt naudu. Plusiņš arī Mcdonalda dubultā čīzburgera komplektam un faktam, ka es te varu dabūt pilnībā jebkuru puisi, kuru vien vēlos. Un tā nav mana iedomība, tā vienkārši ir.
Liels plusiņš arī tam, ka jau pēc nedēļas satikšu savus mīļos. Jejeje.
See you soon!! :*

ceturtdiena, 2010. gada 9. decembris

Angļu valodas workšops

Esmu Pink house un gatavoju sestdienas angļu valodas workšopu. Mēs ar Katrīnu izlēmām, pareizāk sakot, es izlēmu, par sistēmu, ka vienu nedēļu to visu vadu es un vienu viņa. Jo arī šajā ziņā mums radās šādas tādas domstarpības. Mums vienkārši ir atšķirīgs priekšstats par to, kas ir workšops. Īstenībā, manuprāt, viņa vienkārši īsti nesaprot, kas tas ir. Viņa ieņem tā kā stingrās pasniedzējas lomu, visiem no viņas ir bail un nevienam viņa īpaši nepatīk un pēdējais punkts visā bija tas, ka viņa man pateica, ka gribot nopirkt gramatikas grāmatu, lai mācītu viņiem gramatiku. Manā uztverē (un kā tam arī ir jābūt) workšopam ir jābūt kaut kam pretējam viņu angļu valodas stundām skolā. Tā ir vieta, kur viņiem jājūtas brīviem un nepiespiestiem un miljons reizes viņi teica, ka skolā viņiem māca tikai un vienīgi gramatiku, kas ir iemesls kāpēc viņi neko nemāk un kas nozīmē to, ka tas būtu pēdējais, ko mums šeit vajadzētu darīt.
Šodien laikam pēdējā siltā diena +16. Pagaidām nekādi īpašie plāni turpmākajām dienām nav. Gaidu pirmdienu, lai varu dabūt savu uzturēšanās atļauju un sākt gatavoties Ziemassvētkiem. Drīz jau būšu ciemos Latvijā. Jejeje :)

otrdiena, 2010. gada 7. decembris

it's a good day to have a good day

Šodien notika brīnums. Nē, patiešām brīnums. Garš stāsta par visu manu šodienas piedzīvojumu, bet fakts ir, ka Turcija tomēr nav mans Grinčš, kas atņem manus gada mīļākos svētkus. Pirmdien dodos pakaļ uzturēšanās atļaujai, kas nozīmē, ka tikšu mājās Ziemassvētkos :)

ceturtdiena, 2010. gada 2. decembris

nav labākā diena manā mūžā

neaizlidoju uz Vāciju pie Andreja, jo kā izrādās man ir "vīzas problēmas". Tā visa sistēma te ir viens milzīgs WTF. Labi, ka Volkans bija ar manīm, viņš vismaz centās runāt ar tiem lidostas policistiem un zvanīt visiem pārējiem, kamēr es pilnīgi un galīgi bezpalīdzīga sēdēju uz uzgaidāmā soliņa un raudāju. Es varu sadzīvot ar to, ka netiku uz Vāciju. Šajā gadījumā es varu atrast iespēju paskatīties uz to visu no pozitīvās puses, bet ļoti iespējams ir tas, ka es arī netikšu uz Latviju Ziemassvētkos, ko es nespēju pārdzīvot. Tas ir manam prātam neaptverami kā kaut kāds zīmogs pasē var tik ļoti daudz ko mainīt un kontrolēt cilvēkus. Pamatskolā mums dienasgrāmatās spiedām mārīšu zīmogus par labām atzīmēm. Nu tas vnk ir tik ļoti absurdi un neloģiski..tikpat kā visa reliģijas padarīšana. Es, protams, varu dusmoties un nosodīt savus turku koordinātorus, bet lieta jau tā, ka tas neko nemainīs. Visuvarenais ZĪMOGS manā pasē ir tajā datumā, kurā viņš ir, tāpat kā appointmensts par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu. Es vnk jūtos tik bezpalīdzīga. Skumji ;(