sestdiena, 2011. gada 12. novembris

Life-changing experience.

Taisnība vien ir visiem tiem, kas apgalvo, ka EVS ir Life-changing experience. Nu jau vairāk kā 2 mēneši pagājuši, kopš pametu savu mīlestību - Stambulu, taču joprojām neesmu tikusi tam pāri. Teorētiski viss ir lieliski - esmu Krakovā, Polijā, kur iegūstu neaizmirstamu pieredzi gan profesionālā, gan visādā citā ziņā, taču kaut kā trūkst. Neesmu laimīga. Skatos šo blogu un saprotu, jā - tā esmu es. Bet par ko tagad esmu kļuvusi? Nav ne jausmas. Šķiet, ka par kārtējo rutīnas cilvēku, kuram lielāko prieku sagādā algas saņemšana un iepirkšanās H&M. Mana EVS pieredze Stambulā pierādīja man to, ka VAR būt arī citādi. Ka IR iespējams dzīvot laimīgi un mierā ar sevi un apkārtējo pasauli, nevis nepārtraukti būt "rebel" stāvoklī, tādā veidā darot pāri gan sev gan citiem. Es gribu atpakaļ sevi. Savu Stambulas "es". Tagad tikai jāsaprot kā lai to panāk ārpus EVS ietvariem. Un, visticamāk, ārpus Stambulas. Wish me luck :)