otrdiena, 2011. gada 26. aprīlis

Šodien spīd saulīte un uz balkona zied hiacintes. Skaisti :) Diemžēl šāda diena tā ir pēdējā nākamās nedēļas laikā, jo sola lietu un aukstumu. Mans garastāvoklis ir sācis kļūt tik atkarīgs no laika apstākļiem. Un tas, ka līdz maija sākumam neko labu nesola un tas, ka tajā pašā laikā PAT Latvijā ir saulaināks un siltāks noteikti to nepadara labāku. Bet šodien es priecājos, jo ir pavasaris :)) Kā arī, jo, pateicoties, mammai man ir biļetes uz Latviju 16.-26. jūnijā. Īīī :)

pirmdiena, 2011. gada 25. aprīlis

Lieldienu pikniks.

Priecīgas Lieldienas visiem!! :*
Izdomāju, ka jāsakrāso oliņas. Boriss man palīdzēja :)

Mūsu veikums. Izskatās kā no bērnudārza, bet mīlīgi :D

Atradām lielisku vietu pie jūras.




Borisa cepure :)








Olu cīņas :D Mēs ar Borisu rādījām kā tas jādara :D


Skats naktī netālu no manām mājām. Love Istanbul :)

trešdiena, 2011. gada 20. aprīlis

7 mēneši Stambulā. Pārdomas.

Nenoliedzami, manās izjūtās, šeit, Stambulā, kaut kas ir mainījies. Un kopš es to esmu sākusi apjaust, t.i., kādu pēdējo mēnesi, nespēju par to nedomāt. Un pēc ilgām un garām pārdomām esmu nonākusi pie slēdziena, ka es šeit esmu sākusi justies pārāk..KOMFORTABLI. Jā, tieši, tā. Sākumā man te viss bija jauns un es gaidīju to mirkli, kad varēšu beidzot pati te orientēties, izmantot sabiedrisko transportu, iepirkties viņu tirdziņos, parunāt turciski, iegūt draugus, novadīt angļu valodas workšopu u.c. vēl miljons lietas. Bet tagad es to visu varu. Esmu par to pārliecinājusies un prasās pēc kaut kā jauna. It kā jau normālam cilvēkam varētu šķist, kas gan vairāk vajadzīgs, kas var būt labāks par to, ka beidzot varu justies ērti un komfortabli. Bet, nē, ar mani tā, laikam jau jāsaka, diemžēl nav. Vēl tieši vakar par šīm sajūtām runāju ar Katrīnu. Mēs bijām Taksimā, devāmies ballētie un, protams, priecājāmies par Stambulu un viņa man jautāja - Tu tak jūties laimīga šeit, Stambulā? Un jā, protams, es jūtos šeit bezgala laimīga, bet ne tā kā sākumā. Tā ir cita laime, kurā priekš manis kaut kas sāk pietrūkt. Es gribu jaunus izaicinājumus, pārbaudījumus, sajūtas. Kamēr Katrīnas emocijas bija gluži pretējas. Viņa beidzot..beidzot ir sākusi šo pilsētu iemīlēt. Pateicoties tam, ka tagad viņa zinot kā te uzvesties un ko no tās sagaidīt. Es kaut kad kaut kur lasīju un arī dzirdēju, ka cilvēkam, lai attīstītos ir nepārtraukti jāiziet ārā no savas komforta zonas. Un tas priekš manis ir kļuvis diezgan svarīgi.

Un, nepārprotiet, šis nenozīmē, ka tagad gribu kravāt koferus un braukt mājās vai ko tamlīdzīgu. Es PATIEŠĀM mīlu Stambulu. Tā ir man "mazā Ņujorka" un atlikušos 3 mēnešus pilnīgi noteikti izbaudīšu. Vienkārši gribēju dalīties savās sajūtās.

pirmdiena, 2011. gada 18. aprīlis

Bildes no pēdējās nedēļas

@ woodstock, Kadikoy

Satiku un vienu nakti "hostoju" Aneti - LV meiteni, kas atbrauca uz apmācībām Šilē :)

Apciemojām draugus apmācībās @ Šile. 4 LV meitenes un trenere - Diana.

Vēl joprojām @ Šile. Te bija miljons reizes jautrāka grupiņa kā manās apmācībās un tikai reti kuriem bija problēmas ar projektiem. Riktīgi pozitīvas emocijas.

Šile ir 2 stundu braucien attālumā no Stambulas, bet tā laikam vēl joprojām skaitās Stambula. Šis ir viens no ievērojamākajiem šī distrikta objektiem - bāka. Viena no lielākajām Turcijā.

Braucām ar Volkana mašīnu - turpceļā bijām es, Volkans un Nikita- jaunais brīvprātīgais no Maķedonijas. Atpakaļceļā pievienojās arī Angeles, jo viņai nākamajā rītā bija lidmašīna uz Spāniju.

@ Pink house. Mums bija kolāžas workšops.

Visi ir izvēlējušies savas kolāžas "tēmu" un cītīgi izmeklē piemērotākās bildītes žurnālos.

Šīs nav visas, bet dažas kuras bija gatavas, kad fotogrāfēju.

Šī ir manējā. Nedaudz izgaismota no zibspuldzes.

svētdiena, 2011. gada 17. aprīlis

Raki is the answer

Šī bijusi salīdzinoši aizņemta nedēļa. Šodien tikai esmu attapusies cik ātri tā ir paskrējusi.
Aktīvi apmeklēju Stambulas filmu festivālu, esmu redzējusi kopā 6 filmas no kurām viena bija diezgan garlaicīga no Urugvajas. No Apvienotās Karalistes. Interesanta, bet man bija grūtības ar saprašanu dēļ viņu britu akcenta. 3 turku par Stambulu. Tās ierindoju pie mīļākajām. Un vakar vakarā vēl pēdējo Mysteries of Lisbon. Un patiešām pēdējo, jo pēc šī filmas man laikam kādam laikam pietiks ar kino. Viņa bija četras ar pus stundas gara. Un sākās 21.30, kas nozīmē, ka no kino izgāju tikai pēc 2iem. Laba. Bet nu tomēr par garu, jo īpaši ņemot vērā to, ka iepriekšējā naktī biju gulējusi tikai 4 stundas.
Vēl pie mums (Pink house) ir ieradusies vācu grupiņa no Hamburgas, kas grib lai mēs visu laiku pavadām ar viņiem laiku un izskatās, ka apvainojas, kad sakām, ka ir citi plāni. Bet nu tā jau viņi forši, protams. Vēl visu nākamo nedēļu varēsim pavadīt ar viņiem. Paspēju  apciemot draugus mid-term apmācībās Šilē, kas ir nedaudz ārpus Sambulas (Tā laikam vēl joprojām skaitās Stambula, bet tas ir 2 stundu brauciena attālumā). Tas bija kā foršs roud trips Volkana mašīnā ar mūziku un aliņiem. Un kāds tur ir gaiss. Tik svaigs. Ne kā pilsētā. Sajutos kā mājās. Vēlāk nedēļas nogalē arī paballējāmies ar EVS apmācību dalībniekiem Taksimā. Atklāju dažas jaunas vietas no kurām viena tiek pievienota manu mīļāko vietu sarakstam - eski beyrut/ world and ethbic music. Laikam, ka to sauc par ethnic music pie kuras man te tik ļoti patīk dejot.
Mums ir jauns EVS brīvprātīgais. Nikita no Maķedonijas. Beidzot arī kāds puisis. Yeey. Šķiet jauks.
+ vēl  protams, turku valodas nodarbības. Ak, es aizņemtā :D
Šobrīd ir tāds kā pavasara gaidīšanas periods, jo viņš it kā nāk, nāk, bet nevar atnākt. Visu laiku tikai ap 12, 13 grādiem.
Bet nu drīz jau drīz.

pirmdiena, 2011. gada 4. aprīlis

@spice bazaar. Laima beidzot iemēģina baklavu.
Esmu aizvadījusi Laimu uz lidostu. Starpcitu, atklājusi vēl vienu nedaudz ātrāku un lētāku transporta veidu lidosta-mājas. Prasa tikai 1h.
Protams, mēs pavadījām lieliskas dienas un tagad ir nedaudz dīvaini, kad jūraszirdziņu Laima nav blakus. Mums vairāki cilvēki prasīja vai neesam māsas. Un ne tikai Grand Bazaar. Un šodien no rīta vēl paspējām aizdoties uz spice bazaar sapirkties baklavu un saldumus, kur arī piedzīvojām nu jau "lame" joku par "oh, you dropped something" "it was my heart". Pat Laima, kura līdz šim bija veiksmīgi ieņēmusi vēsās meitenes pozīciju, šoreiz uzķērās..haha :*
Uz prāmīša. Nebija tā, ka būtu baigi silts. 
Laiks kā jau kaut kad pieminēju, galīgi nav cukurs un diemžēl nekas labāks arī nerādās turpmākajām dienām. Tiešām nesaprotu kur palika pavasaris? Bet var cerēt, ka kaut kas vēl mainās līdz manu nākamo ciemiņu atbraukšanai.

Bet mums ar Laimu laika apstākļi īsti nebija šķērslis. Iemēģinājām arī kaut ko pavisam jaunu - turku pirti - hamamu. Un nevis tūristisko, bet gan veco, tradicionālo. Awesome! Laikam hamams un šoppings arī bija Laimas favourite. Un vēl aicināšanas uz lūgšanām dziesmiņa. Bet to jau variet viņai paši paprasīt :)

Es Laimai taisīju turku tēju. 

piektdiena, 2011. gada 1. aprīlis

bday

mana dzimšanas dienas dāvana ieradusies :)
Tā kā mans ciemiņš - Laima vēl čuč, nolēmu te kaut ko ierakstīt un galvenais salikt bildītes.

Pirmā koppbilde. Protams, garā roka.




Pēc gara ceļojuma autobusā, liku Laimai iemēģināt Bambi cafe.

Jau ballītē. Mani draugi sarīkoja ballīti man un Volkanam, jo mums abiem vakar bija dzd.






Bija pat kūka.

Pēc liela daudzuma alus sapratu, ka vajag kaut ko vēl.

Ballītēē @ Araf.
Tagad došos modināt Laimu. Lai gan laiks galīgi nav nekāds cukurs un visas nākamās dienas, kamēr Laima te būs, sola lietu. Bet mēs noteikti atradīsim ko darīt. Bučas un paldies par apsveikumiem! Man bija lieliska diena! :))