Rit pēdējās dienas, top gala atskaites un Youth Pass. Atvadīšanās. Bet tās gan man nepatīk. Es daudz labprātāk nevienam nezinot pa kluso aizlidotu, lai varētu izlaist šo "atvadīšanās" daļu. To, kas darās manā galvā un sajūtās nav iespējams izskaidrot. Jūtos pilnīgi nelīdzsvarota, jo varu būt laimīgākais cilvēks uz pasaules un pēc 5 minūtēm jau ieslīgt emo. Bet nav jau tik traki, jo esmu atradusi, ko darīt pēc EVS. Tieši tas, ko es vairāk gribēju, lai nebūtu tā, ka esmu atpakaļ bez konkrēta plāna. Bet tās ir beigas un vienmēr beigas ir tās, kas vismaz uz brīdi padara mūsu skumjus un nostalģiskus. Vēl nezinu vai šis ir noslēdzošais ieraksts vai kaut kas vēl taps. Bet katrā gadījumā viss ir brīnišķīgi, jo taču katras beigas ir kaut kā jauna sākums :)
