atpakaļ :)

Te ir TIK skaisti. Un Tas viss Latvijā esot likās kā tikai sapnis un nemaz neeksistējošs. Kopš atlidoju neesmu īsti nekur bijusi un nevienu satikusi. Bija sajūta, ka sākumā jāsagatavo pašai sevi. Šodien jau turku valoda un tad jau aiziet, ļaušos ieraut sevi Stambulas dzīves virpulī :)

Home sweet home

Esmu mājās, Latvijā, Jelgavā, lai 10 dienās paspētu satikt, samīļot un sabučot savus visdārgākos, apmeklēt izlaidumus, pasvinēt Jāņus un laimīga atgriezties Stambulā.
Līdz šim viss ir lieliski. Nepārtraukti apkārt ir mani mīļie. Ir pilnīgs miers un laime pilnīga :) Domājams, tā arī turpināsies, galvenais tikai jāsaplāno kā lai paspēj visus satikt :)

Ar brālīšiem. Īīī :))

Cause I'm just about to set fire to everything I see.

vairāk te ;)

Es gribu būt jucis un turpināt dzīvot tā, kā vēlos es, nevis tā, kā to vēlētos citi.

I'm not a girl..not yet a women.. :D

Pēdējā laika Stambulas rutīna - turku valoda, pink house, mājas, balkons, aliņš, kadikoy, taksim, aliņš, sarunas par plāniem pēc EVS. Palikt, nepalikt? To laikā vienmēr atvieglojums sajūta, jo neesmu tāda vienīgā un apkārt esošie iedvesmo uz to, ka  viss ir iespējams. Tajā pašā laikā mājās vienatnē, "rakņājoties" pēc iespējām internetā diezgan liela bezcerība un bailes. Vēl pēdējo Turcijas apceļošanas iespēju plānošana, izmantošana. Šajā nedēļas nogalē plānā Balikesīra un tās apkārtne.
It kā no vienas puses gribās Eiropu. Gribās mini-svārkus, kleitiņas un augstpapēžu kurpes. Gribās komfortu un moderno. Ielas un transportu, kas nav pārpildītas ar miljoniem cilvēku. Bet negribas pazaudēt to skaistumu, viesmīlību, uzmanību, novērtējumu un brīvību, kas ir te. Turcija. Spānija. Varbūt Indija? Laikam jau beigu beigās tāpat likteni izlems :)

blondums

Es riktīgi sāku saprast Turku apsēstību ar gaišiem (blondiem) matiem un zilām, zaļām acīm. Jau tagad, pēc mazāk kā gada pabūšanas šeit man tā ir eksotika ieraudzīt sievietes, vīriešus..whatever ar gaišiem matiem, acīm. Vienkārši nevaru neskatīties. Pirms tam tas bija pats par sevi saprotams un mans favourite vienmēr bija tumšs. Šobrīd vairs nezinu..kas par daudz..tas par daudz :D

Viss ir tieši tā kā tu vēlies.

Viss ir lieliski. Beidzot ir silts laiks. Pat naktīs. Visi ir tik forši, jauki un mīļi. Mani atceras, saņemu zvanus un atbalstu no cilvēkiem no kuriem pat to nebiju gaidījusi. Man ir sajūta, ka mana karma drīz uzsprāgs :)))
Pabiju BEIDZOT beidzot Balikesīrā pie Gunas. Un es nekad nebiju domājusi, ka man tur patiks TIK ļoti. Tagad jau man ir vairāki iemesli, ali tur atgrieztos. Hihi..
Aizstopējām līdz Izmir. Un man tur ierodoties bija tā pati sajūta, kas Stambulā pirms 8 mēnešiem. Es vienkārši iemīlējos šajā pilsētā. Man pat šķiet, ka vairāk kā Stambulā. Man tagad ir jauns mērķis - atrast kaut ko tur. Jo tuvāk nāk manas projekta beigas, es saprotu, cik ļoti tomēr gribētu palikt te. Ja nu būtu iespēja.
Izmirā mēs tikām uzaicināti uz Sunnet ceremoniju. Viņiem te ir pieņemts puikām ap 10 gadu vecumu veikt "apgraizīšanas" rituālu. kam par godu tiek rīkotas milzīgas svinības. gandrīz kā kāzas. Es nekad neesmu bijusi nevienās kāzas, bet man šķiet, ka šis tiešām tur līdzi. Tā bija laba kulturālā pieredze. Turku ģimene, ēdieni, tradīcijas.
Šajā nedēļas nogalē mums ir Pink house dabas nometne. Dzīvosim 3 dienas pie ezera bez tualetēm, dušām u.c. ērtībām. Riktīgs "survivals". Lai gan beigu beigās būšu vienīgā no EVS, kas tur piedalīsies, man tomēr gribās. Man gribās izbēgt no sava veida "Stambulas rutīnas". Pēc 3 nedēļām jau apciemošu Latviju :) Līdz tam vēl pacentīšos vēlreiz aizbraukt līdz Balikesīrai un Izmir. Īīī :)) Sunshine!!!