Kiss the rain whenever you need me

Neskatoties uz to, ka nu jau otro diennakti tik tiešām lietus "gāž kā ar spaiņiem" vakardienas vakars un šodiena bija perfekta. 
Šodien bija izdevība satikt Leventu un uzdos viņam visus miljons jautājumus, kas man bija sakrājušies. Tātad, ja viss būs kartībā nākamnedēļ piesakāmies manai residence permit, 2dien sākas valodu kursi un arī BEIDZOT, BEIDZOT es satikšu arī savu mentoru. Pavadījām laiku kopā ar Angeles un viņas mentoru. Bija forši parunāt pārmaiņas pēc ar turku sievieti - uzzināt ko viņas domā par ārzemnicēm ko redz uz ielas utt. Vēl es ļoti, ļoti gribētu satikt kādu musulmaņu sievieti un iepazīti tuvāk.  Ēdām kokorec, kas principā ir ceptas jēra zarnas vai kkas tāds. Bija labi pamēģināt, bet es tomēr dodu priekšroku kebabiem vai doneriem.  Pie maniem šīs dienas veikumiem var ieskaitīt arī webkameras iegādāšanos, tā kā ļoti priecāšos sazvanīties ar jums skype. :)

Neesmu sen neko rakstījusi. Pēdējās dienās tāds neliels gruzons. Grūti saprast. Bet laikam saistās ar Ģirta vārdiem, ka, lai kur arī dotos no sevis neaizbēgsi. Bailes par to, ko darīšu pēc tam. Un no tā CIK ļoti negribās būt atpakaļ tajā punktā, kur biju šajā pavasarī/vasarā. Laikam jātiek beidzot galā ar sevi. Esmu ceļā.
Vēl joprojām in love with Istanbul.

Mans šīs dienas veikums

7diena

Pamodos un sapratu, ka ārā ir brīnišķīgs laiks, un mājās palikt negribu. Atradu kompāniju un devāmies uz kalnu Stambulas Āzijas daļā no kura paveras lielisks skats uz Stambulu. 

Kumpir -krāsnī cepts milzīgs kartupelis pildīts ar visādiem salātiem, olīvēm utt..ņammīgi

Pēc pāris h jau strauji paliek tumšs. Var just Ekvatora tuvumu.

We are young, we are here! So lets make the deal and try to forget our fear!

Čaauuu! Kā iet?
Vakar runājos ar Līnu, un viņa teica, ka baigi labi, ka ir tāds blogs, jo viņa tagad zina kā man iet. Bet problēma ir tāda, ka es nezinu kā iet jums. Rakstiet!!
Diezgan labs laiks jau pagājis kopš esmu šeit, bet vēl joprojām neesmu īsti iemācījusies kā apieties ar turku vīriešiem. Ja godīgi es pat nezinu vai to var iemācīties. Situācija tāda. Vakar braucu pēc darba autobusā un blakus apsēžas vīrietis. Drīzāk jaunietis. Un sāk runāties ar mani. Man tajā brīdī galīgi nebija garastāvoklis runāties ar kādu, tā kā atbildēju tikai uz viņa jautājumiem cik atturīgi vien iespējams. Tā kā man nepaveicās un bija sastrēgums kā tas Stambulā ir vienmēr, tad saruna nonāca līdz tam vai man ir facebook profils. Es, protams, teicu, ka nē (kuram cilvēkam gan nav facebook profils? :D). Beidzot nonācu līdz savai pieturai, kur viņš prasīja vai pastāv iespēja, ka mēs varētu satikties vēlreiz un es kko attaisnojos, ka esmu pārāk aizņemta (ak, es aizņemtā :D). Tiku ārā no autobusa ar reālu vainas apziņu, ka esmu melojusi cilvēkam, bet nu labi. Atnāku mājās ieeju facebook un, skat, kurš mani aicina draudzēties? Tas čalis, kā izrādās Ibrahins (es pat viņam nepaprasīju vārdu). Man jau nekas, esmu pieradusi noignorēt tos miljons turku aicinājumus facebook. Pēc mirkļa man skype raksta Lendra un prasa vai es pazīstot Ibrahinu, jo viņš viņu aicinot draudzēties un saka, ka es esot viņa draudzene. Es izstāstu viņai situāciju, bet tā uz manīm dusmojās, kāpēc es visiem stāstot apkārt kas es esmu. Bet es šoreiz tiešām gandrīz NEKO neteicu. Un es jau tā meloju un jutos slikti par to. Es taču nevaru vienkārši ignorēt cilvēku un neatbildēt uz viņa jautājumiem. Vēl pie tam ņemot vērā, ka tas ir pavisam nevainīgs universitātes students, kuram vienkārāsi trūkst meitenes. Pēc mirkļa to pašu man raksta Angeles. Es tiešām sajutos ļoti slikti un es nezinu, ko darīt. Man nav nekādu iebildumu, ja viņi raksta man, bet negribas, lai viņi traucē manas paziņas un līdz ar to liek viņiem dusmoties uz manīm!!!
Beidzot sācies vairāk darba. Visas nākamās nedēļas nogales būs jāstrādā. Nu cik nu jāstrādā, bet būs visādi pasākumi iekš Pink house. Mēs ar Katrīnu organizēsim angļu val. nodarbības un angļu valodas diskusiju klubu tiem, kas jau zin angļu val., bet vnk vēlas to uzlabot. Šajā un nākamjā nedēļas nogalē ir pasākumi, festivāli invalīdiem, kur mēs arī piedalīsiems un organizēsim kko. Un novembrī mēs organizējam Haloween workšopu un pasākumu. Man prieks, ka beidzot ir vairāk ko darīt. Uzreiz arī ballēties patīkamāk. :)

Vakar uztaisīju 1. plakātu mūsu English speaking club. Visiem ļoti patika.

No filmas Croosing the bridge - the sound of Istanbul

"It is a town of contrasts. Beautiful - ugly, cold - warm, old - new, poor - rich, everything is full of contrasts."

Piedalījos starpkontinentālajā Stambulas Eirāzijas maratonā, kura laikā tika šķērsots Bosfora tilts no Āzijas uz Eiropu. Bija visādas distances un varēja gan skriet, gan arī vienkārši iet un mēs, protams, gājām. Bija forši, jo tāda iespēja šķērsot tiltu ar kājām parasti te nav. Un vnk nenromāli daduz cilvēku. Šoreiz tiešām varēja redzēt, ka Stambulā dzīvo 16 milj iedz.

Pēdējā nedēļā daudzi, ko satiku on-arrival apmācībās Antālijā viesojās Stambulā, līdz ar to pavadīju daudz laika ar viņiem. Kā pienāca 5diena, tā saņēmu miljons uzaicinājumus doties kaut kur ballēties. Sākumā bijām mājas ballītē ar spāņu žurnālistiem. tad satiku Kaanu, kurš bija diezgan iereibis, es pilnībā nesapratu nevienu vārdu, ko viņš saka. Un viņš veda mūs uz viņaprāt amazing vietu, kas bija klubs ar ripinieku mūziku un man tajā brīdī pilnībā neko tādu negribējās. Zvanīja Joanda, kuru es biju apsolījusi hostot savā dzīvoklī, tā kā man bija lielisks attaisnojums aizlaisties. Beigu beigās satiku Ozan, kura Erasmus draugi no Itālijas bija ieradušies Stambulā un tad nu viņi gāja tūrē pa Stmabulas klubiem. Viņi visi bija bijuši Erasmus Rīgā un tad bija ļoti priecīgi satikt mani un atcerēties savu lielisko Erasmus pusgadu.

Pēdējās dienas bija nebeidzamais lietus, bet šodien pēkšņi ir ļoti silts un saulains. :)