Uff yaa!

Vakar dodoties uz Taksim uz prāmīša saraudājos no tā CIK ļoti te ir skaisti, CIK labi es jūtos un cik ĻOTI es negribu vēl nekur doties. Vēl tikai 2 ar pus mēneši te. Un man tas liekas kā vakar, kad ierados te septembrī. Laiks ir TĀĀ paskrējis. Un manī atkal iekšā ir kaut kāda mazā paniciņa.
Parunājos ar Leventu un teicu, ka esmu mainījusi savas domas par palikšanu te. Vismaz par tūlītēju pēc projekta. Un viņš apstiprināja manas domas. Tas vairs nebūtu tas. Es vairs nebūtu EVS. Man vairs nebūtu perfektais dzīvoklis Bosfora krastā. Neizmērojami daudz brīva laika. Apmācību, festivālu, projektu.. Jā, tas vairs nebūtu tas. Man ir jāaizbrauc mājās un tad, TAD iespējams varu atgriezties un sākt jaunu, CITĀDĀKU dzīvi te. Ne vairs kā EVS. Diemžēl.