trešdiena, 2010. gada 29. septembris
2 atklājumi
Btw. tas čalis, ko satiku uz prāmja un ar kuru man bija kopbilde, atrada mani facebook un sāka rakstīt miljons vēstules. Es viņas noignorēju un tad viņš bija aizrakstījis facebook Evrenam, kas ir TOG Starptautisko attiecību nodaļas vadītājs, vai viņš gadījumā nepazīost mani, jo es viņam neatbildot utt. Nemaz nerunājot par to, ka viņš kā facebook profila bildi bija ielicis bildi ar manīm. (??)
Otrkārt, mana pārliecība vienmēr bija bijusi, ka spalvainie turki ir kā traki pēc Eiropietēm un dara visu, lai viņas iegūt (un tā tas arī tiešām ir), bet no turku skatu punkta - viņi ir pārliecināti, ka eiropietes brauc uz Turciju seksa meklējumos. Un tiešām - es to jau esmu dzirdējusi no vairākiem cilvēkiem un arī no sievietēm ne tikai no vīriešiem.
WTF?!
otrdiena, 2010. gada 28. septembris
Ir pagājušas pilnas divas nedēļas un nedaudz vairāk kopš esmu Stambulā un es vēl joprojām te jūtos lieliski.
Tā kā manu pirmo nedēļas nogali Turcijā nācās pavadīt Bolu, tad šajā man bija plāns izbaudīt Stambulas nakts dzīvi. Jau rakstīju, ka pat pirmdienās te visi bāri un klubi ir pilni un ballīte iet vaļā. Piektdienā bija daudz daudz trakāk. Viss vnk pārpildīts. Sākumā mani tas kaitināja, jo visi grūstās utt., bet es uzstādīju sev mērķi piedzerties tā, lai man būtu vienalga. Un izdevās. :D Nakts beidzās ap 6, 7 no rīta sēžot uz soliņiem Bosfora krastā netālu no manām mājām. Un nākamais rīts iesākās ar kafiju uz mana lieliskā balkona.
Tātad sestdien pamodos ļoti labā garastāvoklī un izdomāju, ka kaut kas ir jādara. Tā kā Couch-Surfing biju saņēmusi kādus miljons piedāvājumus izrādīt Stambulu, nolēmu, ka varētu kādu arī izmantot. Beigu beigās devos uz Prince Islands kopā ar puisi no Azerbaidžānas, kurš ir ļoti nopietni ieinteresēts Latvijā, latviešu valodā un latviešos, jo viņa mērķis ir dabūt darbu Azerbaidžānas vēstniecībā Latvijā. Viņš studē politiku un starptautiskās attiecības un uzvedās kā dzīvā vēstures grāmata. Pat ļoti iespējams, ka viņš zināja par Latviju tikpat vai pat vairāk kā es. Prince Islands ir kkas ļoti, ļoti skaists. Ceļā uz prāmja pavadījām kādu stundu un jau pa ceļam varēja izbaudīt skatus utt. Plus tur nav automašīnas, kas ir milzīgs šoks pēc Stambulas trakās satiksmes. Viss mierīgs, ir iespēja izīrēt riteņus, doties izjādē, kā arī peldēt. Viss prīmā.
Svētdien devāmies uz Taksim ar mērķi beidzot nogaršot turku kebabus, jo kaut kādā mistiskā veidā mums tas 2 nedēļas vēl nebija izdevies. Un bija TIK garšīgi. un lēti. tikai 5TYL par kebabu + ayran (to arī nomēģināju, tas viņiem ir tāds jogurta dzēriens. Jogurts + ūdens + sāls, kas jādzer kopā ar asiem ēdieniem. man likās kkas ļoti līdzīgs kefīram tikai biezāks un sāļāks).
Darbs Pink house vēl joprojām nav sācies. Volkans rakstīja, ka šonedēļ it kā varot sākt kko darīt, bet Levents mums esot sastādījis citu plānu šajai nedēļai. Plāns ir tāds, ka katru dienu +- stundu mums ir "prezentācija" (vnk saruna) no katras TOG nodaļas. Man jau liekas, ka to mierīgi varētu apvienot ar došanos uz pInk house, bet nu ok. Viņi te īpaši neiespringst. Es jau arī nē tikai gribās beidzot saprast kā būs tur strādāt. Nākamnedēļ dodamies uz Antāliju uz on-arrival training, kas nozīmē, ka nākamajā nedēļā arī nekāda strādāšana nebūs, tā kā laikam tikai oktobra vidū sāksies kkas nopietnāks. Bet nu es nesūdzos, protams.
Man tiešām ĻOTI, ĻOTI patīk šeit. Ik pa laikam saņemu jautājumus no turkiem kā man patīk Stambula un tad es atbildu, ka ļoti, ļoti patīk tad atbilde parasti ir, ka esot jāpagaida mēnesis un tad es varēšot spriest (it kā ar domu, ka mans viedoklis mainīsies). Nu es nezinu. man liekas, ka manas sajūtas daudz nemainīsies. :)
P.s. Angeles man solījās atsūtīt bildes, vēlāk salikšu. :)
Tā kā manu pirmo nedēļas nogali Turcijā nācās pavadīt Bolu, tad šajā man bija plāns izbaudīt Stambulas nakts dzīvi. Jau rakstīju, ka pat pirmdienās te visi bāri un klubi ir pilni un ballīte iet vaļā. Piektdienā bija daudz daudz trakāk. Viss vnk pārpildīts. Sākumā mani tas kaitināja, jo visi grūstās utt., bet es uzstādīju sev mērķi piedzerties tā, lai man būtu vienalga. Un izdevās. :D Nakts beidzās ap 6, 7 no rīta sēžot uz soliņiem Bosfora krastā netālu no manām mājām. Un nākamais rīts iesākās ar kafiju uz mana lieliskā balkona.
Tātad sestdien pamodos ļoti labā garastāvoklī un izdomāju, ka kaut kas ir jādara. Tā kā Couch-Surfing biju saņēmusi kādus miljons piedāvājumus izrādīt Stambulu, nolēmu, ka varētu kādu arī izmantot. Beigu beigās devos uz Prince Islands kopā ar puisi no Azerbaidžānas, kurš ir ļoti nopietni ieinteresēts Latvijā, latviešu valodā un latviešos, jo viņa mērķis ir dabūt darbu Azerbaidžānas vēstniecībā Latvijā. Viņš studē politiku un starptautiskās attiecības un uzvedās kā dzīvā vēstures grāmata. Pat ļoti iespējams, ka viņš zināja par Latviju tikpat vai pat vairāk kā es. Prince Islands ir kkas ļoti, ļoti skaists. Ceļā uz prāmja pavadījām kādu stundu un jau pa ceļam varēja izbaudīt skatus utt. Plus tur nav automašīnas, kas ir milzīgs šoks pēc Stambulas trakās satiksmes. Viss mierīgs, ir iespēja izīrēt riteņus, doties izjādē, kā arī peldēt. Viss prīmā.
Svētdien devāmies uz Taksim ar mērķi beidzot nogaršot turku kebabus, jo kaut kādā mistiskā veidā mums tas 2 nedēļas vēl nebija izdevies. Un bija TIK garšīgi. un lēti. tikai 5TYL par kebabu + ayran (to arī nomēģināju, tas viņiem ir tāds jogurta dzēriens. Jogurts + ūdens + sāls, kas jādzer kopā ar asiem ēdieniem. man likās kkas ļoti līdzīgs kefīram tikai biezāks un sāļāks).
Darbs Pink house vēl joprojām nav sācies. Volkans rakstīja, ka šonedēļ it kā varot sākt kko darīt, bet Levents mums esot sastādījis citu plānu šajai nedēļai. Plāns ir tāds, ka katru dienu +- stundu mums ir "prezentācija" (vnk saruna) no katras TOG nodaļas. Man jau liekas, ka to mierīgi varētu apvienot ar došanos uz pInk house, bet nu ok. Viņi te īpaši neiespringst. Es jau arī nē tikai gribās beidzot saprast kā būs tur strādāt. Nākamnedēļ dodamies uz Antāliju uz on-arrival training, kas nozīmē, ka nākamajā nedēļā arī nekāda strādāšana nebūs, tā kā laikam tikai oktobra vidū sāksies kkas nopietnāks. Bet nu es nesūdzos, protams.
Man tiešām ĻOTI, ĻOTI patīk šeit. Ik pa laikam saņemu jautājumus no turkiem kā man patīk Stambula un tad es atbildu, ka ļoti, ļoti patīk tad atbilde parasti ir, ka esot jāpagaida mēnesis un tad es varēšot spriest (it kā ar domu, ka mans viedoklis mainīsies). Nu es nezinu. man liekas, ka manas sajūtas daudz nemainīsies. :)
P.s. Angeles man solījās atsūtīt bildes, vēlāk salikšu. :)
piektdiena, 2010. gada 24. septembris
Aizgāju uz oficiālo jaunā ofisa atklāšanas pasākumu. Tomēr izlēmu nevilkt augstpapēžu kurpes, par ko beigu beigās biju ļoti priecīga. Jo, pirmkārt, es jau tā jutos nenormāli milzīga (viņi tiešām visi te ir īsi), otrkārt, liela daļa bija kedās. Viņiem TOG (manā organizācijā) ir kkāds īpašais kedu stils man šķiet. 95% cilvēku valkā kedas. Un neatkarīgi no apģērba. Bez maz vai pie kleitām un uzvalkiem arī.
Un arī mugursomas (man šķiet pēdējā reize, kad es vilku bija kādā 8.klasē, ja neskaita kkādus pārgājienus utt.). Jau kādu laiku iepriekš noskaidroju, ka daļa to darot tāpēc, ka Stambulā nekad nevarot zināt, kur paliksi pa nakti. Un es par to sāku pārliecināties. Vakar jau 2. reizi šonedēļ pilnīgi neplānoti palikos ārpus mājas.
pēc oficiālā pasākuma sēdējām kārtējā lieliskajā jumta terasē (vēl viena lieta, ko es te dievinu :)) un dzērām vīnu. Izdomājām braukt mājās kopā ar Angeles ar dolmušu (kkas līdzīgs taksobusam). Šoferis nebija laimīgākais un laipnākais cilvēks uz pasaules. Viņš nesaprata un nerunāja angļu valodā, līdz ar ko viņš bija izdomājis mani ignorēt un neapstājās man vajadzīgajā pieturā. Beigu beigās palikos pa nakti pie Angeles, jo viņas pieturā mēs kkā pa abām un vēl citiem pasažieriem kopā likām viņam apstāties. Vispār tie autobusi viņiem te ir traki. man paveicies, ka vismaz uz pilsētu braucot gar manu pieturu iet daudz autobusi, jo apstādināt viņus ir diezgan grūti. Es vēl neesmu iemācījusies, jo man vnk bail ka mani nobrauks. Plus arī gājēju pārejas ir trakas, jo te viņiem mašīnas VISPĀR nestājās. Un LV jau ir tā, ka salīdzinot ar NL, DE vai SWE liekas, ka nestājās, bet nē ticiet man LV tādā ziņā ir daudz labāk kā šeit.
Šodien pa dienu ofisā. Izdomāju doties mājās, pa ceļam uz prāmja ar manīm sāka runāt divi turki, kuri, protams angliski neko īpaši nevarēja pateikt. Es viņiem iedevu savu vārdnīcu un tad viens no viņiem kādas miljons reizes pateica very beautiful un thank you (ak, es lieliskā pagodināju viņu ar savu klātbūtni..lol) un ar vārdnīcas palīdzību pateica man, ka esot iemīlējies no pirmā acu skatiena. :D Plus vēl safočēja kādas miljons bildes. Vienu arī ar manu kameru.
Atbraucu mājās izdomāju aiziet pa veikaliem. Gribēju nopirkt tikai tomātus, bet pārdevējs man piekrāva pilnu maisu ar augļiem. Kurus es redzēju pirmo reizi mūžā un lika man garšot un es pat nezināju kā viņi jāēd. Atradu internetā viņu angliskais vārds ir black fig un LV tās ir vīģes. Biju dzirdējusi tādu vārdu, bet ēdu pirmo reizi. Bet garšīgi. :) http://www.flickr.com/photos/kellementology/2848564893/lightbox/
Šodien 5diena. Solās ballīte.
Un arī mugursomas (man šķiet pēdējā reize, kad es vilku bija kādā 8.klasē, ja neskaita kkādus pārgājienus utt.). Jau kādu laiku iepriekš noskaidroju, ka daļa to darot tāpēc, ka Stambulā nekad nevarot zināt, kur paliksi pa nakti. Un es par to sāku pārliecināties. Vakar jau 2. reizi šonedēļ pilnīgi neplānoti palikos ārpus mājas.
pēc oficiālā pasākuma sēdējām kārtējā lieliskajā jumta terasē (vēl viena lieta, ko es te dievinu :)) un dzērām vīnu. Izdomājām braukt mājās kopā ar Angeles ar dolmušu (kkas līdzīgs taksobusam). Šoferis nebija laimīgākais un laipnākais cilvēks uz pasaules. Viņš nesaprata un nerunāja angļu valodā, līdz ar ko viņš bija izdomājis mani ignorēt un neapstājās man vajadzīgajā pieturā. Beigu beigās palikos pa nakti pie Angeles, jo viņas pieturā mēs kkā pa abām un vēl citiem pasažieriem kopā likām viņam apstāties. Vispār tie autobusi viņiem te ir traki. man paveicies, ka vismaz uz pilsētu braucot gar manu pieturu iet daudz autobusi, jo apstādināt viņus ir diezgan grūti. Es vēl neesmu iemācījusies, jo man vnk bail ka mani nobrauks. Plus arī gājēju pārejas ir trakas, jo te viņiem mašīnas VISPĀR nestājās. Un LV jau ir tā, ka salīdzinot ar NL, DE vai SWE liekas, ka nestājās, bet nē ticiet man LV tādā ziņā ir daudz labāk kā šeit.
 |
| BFF. |
Atbraucu mājās izdomāju aiziet pa veikaliem. Gribēju nopirkt tikai tomātus, bet pārdevējs man piekrāva pilnu maisu ar augļiem. Kurus es redzēju pirmo reizi mūžā un lika man garšot un es pat nezināju kā viņi jāēd. Atradu internetā viņu angliskais vārds ir black fig un LV tās ir vīģes. Biju dzirdējusi tādu vārdu, bet ēdu pirmo reizi. Bet garšīgi. :) http://www.flickr.com/photos/kellementology/2848564893/lightbox/
Šodien 5diena. Solās ballīte.
ceturtdiena, 2010. gada 23. septembris
Vēl dažas bildes.
 |
| Izbraucu no Uskudar prāmju pieturas. |
 |
| Turki, turki, turki. |
Te mēs ar Katrinu mēģinājām taisīt kopbildi, bet kā jau teicu, mana kamera nav paredzēta foto tumsā.
Dzīvokļa bildes.
Kā jau rakstīju man tika piešķirta kamera. Uz ātro sataisīju kkādas bildes, lai jums rastos priekšstats par ko runāju. :)
Manuprāt, labākā daļa no dzīvokļa - balkons. Manas fotoprasmes nav nekāds cukurs un šodien ir nomācies, tā kā neizskatās tik skaisti kā parasti, bet tas tikai tā priekšstatam. Ladies and gentelmen! Pa labi ūdens ko varat redzēt ir Bosfora šaurums. Un pa kreisi Bosfora tilts, kas savieno Stambulas Eiropas daļu ar Āzijas.
Vēl joprojām skats no balkona. uzsvars uz Bosfora tiltu. katru nakti viņš tiek izgaismots citādākās krāsās. tas ir ļoti skaisti, tikai ar manu kameru diemžēl tumsā neko nevar nofotogrāfēt.
Viesistaba no cita skatu punkta.
Principā man ir 2 dzīvokļa biedrenes. Sevgi - riktīgi forša turciete, kas galīgi neizskatās kā turciete un neuzvedās arī (pagaidām nav vēl bildes ar viņu). Un kaķenīte Ši šū.
 |
| Skats no viesistabas balkona. |
Manuprāt, labākā daļa no dzīvokļa - balkons. Manas fotoprasmes nav nekāds cukurs un šodien ir nomācies, tā kā neizskatās tik skaisti kā parasti, bet tas tikai tā priekšstatam. Ladies and gentelmen! Pa labi ūdens ko varat redzēt ir Bosfora šaurums. Un pa kreisi Bosfora tilts, kas savieno Stambulas Eiropas daļu ar Āzijas.
 |
| Skats no viesistabas balkona1. |
Vēl joprojām skats no balkona. uzsvars uz Bosfora tiltu. katru nakti viņš tiek izgaismots citādākās krāsās. tas ir ļoti skaisti, tikai ar manu kameru diemžēl tumsā neko nevar nofotogrāfēt.
 |
| Viesistaba. |
Viesistaba no cita skatu punkta.
 |
| Viesistaba. |
 |
| Ši šū vai kkā tā. |
Principā man ir 2 dzīvokļa biedrenes. Sevgi - riktīgi forša turciete, kas galīgi neizskatās kā turciete un neuzvedās arī (pagaidām nav vēl bildes ar viņu). Un kaķenīte Ši šū.
 |
| Mana istaba. |
Mana istaba, kurai arī ir balkons, tikai ne ar tik foršu skatu. Pa labi siena ar manu mīluļu fotogrāfijām.
Virtuve, kas netiek īpaši aktīvi izmantota. Cik sapratu, tad turki nemaz nav baigie gatavotāji, jo viņiem taču ir miljons iespējas paēst ārpus mājas un pat diezgan lēti.
Brīvā istaba, kas paredzēta ciemiņiem. un viesistabā arī var palikt, tā kā brauciet ciemos! :*
 |
| Mana siena. :) |
 |
| Koridors. |
 |
| Virtuve. |
Virtuve, kas netiek īpaši aktīvi izmantota. Cik sapratu, tad turki nemaz nav baigie gatavotāji, jo viņiem taču ir miljons iespējas paēst ārpus mājas un pat diezgan lēti.
 |
| Brīvā istaba. |
Brīvā istaba, kas paredzēta ciemiņiem. un viesistabā arī var palikt, tā kā brauciet ciemos! :*
Tātad. Man jāpastāsta par savu problēmu (palīdzi, sīrupiņ..lol). Līdz šim man pilnīgi un galīgi nepatika atrasties vienai šeit uz ielas. Un nevis tāpēc, ka te nebūtu droši vai kkā tā, bet gan dēļ lielās uzmanības, kas tiek veltītas man. Spalvaino turku skatieniem un sarunām man nesaprotamā valodā.
Bet nu vakar es sapratu, ka tā nevar, ka man tomēr vajag aiziet līdz veikalam un pastaigāt pa rajonu (to es uzdrošinājos darīt līdz šim tikai 1 reizi, lai nopirktu zobu birsti un zobu pastu). Un es to izdarīju! Un pat nejustos nemaz tik slikti. Un es tiešām nesaprotu, man ir tumši mati un acis un, manuprāt, es tik ļoti neatšķiros no turcietēm, bet viņi visi uzreiz saprot, ka esmu ārzemniece. Veikalā nepateicu nevienu pašu vārdu un pārdevējs man jau prasīja where r u from? Bet nu ok, es tiešām saņēmos un viss kārtībā tgd. Man šķiet, ka esmu tikusi tam pāri :D Pēc tam viena devos no savām mājām uz pilsētu un tad vispār bija bez problēmām.
Un starp citu. Tā kā turku vīrieši šķiet tik ļoti desperate, tad es biju pārliecināta, ka viņiem sievietes te nav nekāds cukurs. Bet es esmu satikusi tik daudz skaistu turciešu, protams, ir arī mazās ūsainās, bet ir arī daudzas patiešām skaistas.
Levents man iedeva savu fotoaparātu, kas, protams sākumā nestrādāja, bet tad es sēdēju prāmī un tik pat maģiskā veidā kā visa tehnika manās rokās sabojājās, viņa atdzīvojās. Yeey, drīz būs bilde šeit BEIDZOT. :)
Vakarā nedaudz paballējāmies. Šoreiz Āzijas pusē (kas ir tuvāk manām mājām). Te nebija tik daudz cilvēku kā Taksim, bet tik un tā forši. Bijām Budha rock bar tā un tur spēlēja grupa. Visādus Johnny Cash utt. un es vnk čurāju bikšelēs no laimes. :)
Šovakar ofisā oficiālais jaunā ofisa atklāšanas pasākums, kur jāģērbjas svinīgi. Nu es nezinu kā man būs ar augstpapēžu kurpēm šeit.
Bet nu vakar es sapratu, ka tā nevar, ka man tomēr vajag aiziet līdz veikalam un pastaigāt pa rajonu (to es uzdrošinājos darīt līdz šim tikai 1 reizi, lai nopirktu zobu birsti un zobu pastu). Un es to izdarīju! Un pat nejustos nemaz tik slikti. Un es tiešām nesaprotu, man ir tumši mati un acis un, manuprāt, es tik ļoti neatšķiros no turcietēm, bet viņi visi uzreiz saprot, ka esmu ārzemniece. Veikalā nepateicu nevienu pašu vārdu un pārdevējs man jau prasīja where r u from? Bet nu ok, es tiešām saņēmos un viss kārtībā tgd. Man šķiet, ka esmu tikusi tam pāri :D Pēc tam viena devos no savām mājām uz pilsētu un tad vispār bija bez problēmām.
Un starp citu. Tā kā turku vīrieši šķiet tik ļoti desperate, tad es biju pārliecināta, ka viņiem sievietes te nav nekāds cukurs. Bet es esmu satikusi tik daudz skaistu turciešu, protams, ir arī mazās ūsainās, bet ir arī daudzas patiešām skaistas.
Levents man iedeva savu fotoaparātu, kas, protams sākumā nestrādāja, bet tad es sēdēju prāmī un tik pat maģiskā veidā kā visa tehnika manās rokās sabojājās, viņa atdzīvojās. Yeey, drīz būs bilde šeit BEIDZOT. :)
Vakarā nedaudz paballējāmies. Šoreiz Āzijas pusē (kas ir tuvāk manām mājām). Te nebija tik daudz cilvēku kā Taksim, bet tik un tā forši. Bijām Budha rock bar tā un tur spēlēja grupa. Visādus Johnny Cash utt. un es vnk čurāju bikšelēs no laimes. :)
Šovakar ofisā oficiālais jaunā ofisa atklāšanas pasākums, kur jāģērbjas svinīgi. Nu es nezinu kā man būs ar augstpapēžu kurpēm šeit.
otrdiena, 2010. gada 21. septembris
Vakar pirmo reizi ballejos Stambula. Pilnigi neplanoti. Un pirmdiena (!!). Viss Taksim rajons (vairak vai mazak centrs, ballisu vieta) bija parpildits. Ielas, bari, klubi. Mani tas reali parsteidza (pozitivi protams), ka pat pirmdienas te ballite iet vala un pat lielaka ka LV 5dienas.
Es esmu nedaudz vilusies EVS meitenes (Angeles-Spanija, Katrine-Danija), jo vinas ir diezgan neaktivas. Un es nedomaju tikai ballites. Protams, ari ballites, bet, piemeram, taja pasa youth councıl vinas vislaik gribeja palikt istaba nevis iet un runat ar cilvekiem.
Tatad, vakardien spaniete gribeja palikt majas. Jau ieprieks vina pazinoja, ka vinai patikot pavadit laiku pasai ar sevi, kas, manuprat, ir kkas nepienemams EVS. Tas tomer ir 1reiz muza un ir jaizbauda, jasapzistas utt. Es tiesam nesaprotu. Plus vina nelieto alkoholu, kas ir viens liels wtf man, jo vina tacu ir no Spanijas - vinu un sangrijas zemes, bet nu ok.
Daniete ka jau daniete es pielauju domu, ka vinaı vajag ilgaku laiku, lai atvertos, bet nu redzes ka bus. Oktobri vel atbrauc ceturta meıtene Leandra no Italijas un es lieku ceribas uz vinu. Vismaz pec facebook spriezot vinai vajadzetu but aktivakai.
Tatad vakar beigu beigas palikam divata ar Leventu un ravam jumtu eju grida. KA vini te dejo. Tas ir amazing. Un puisi. Pat vairak ka meitenes. Tas ari mani pozitivi parsteidza. :)
Loti, loti pietrukst mani aktivie draugi. Brauciet ciemos. Ludzu! Bucas!
Es esmu nedaudz vilusies EVS meitenes (Angeles-Spanija, Katrine-Danija), jo vinas ir diezgan neaktivas. Un es nedomaju tikai ballites. Protams, ari ballites, bet, piemeram, taja pasa youth councıl vinas vislaik gribeja palikt istaba nevis iet un runat ar cilvekiem.
Tatad, vakardien spaniete gribeja palikt majas. Jau ieprieks vina pazinoja, ka vinai patikot pavadit laiku pasai ar sevi, kas, manuprat, ir kkas nepienemams EVS. Tas tomer ir 1reiz muza un ir jaizbauda, jasapzistas utt. Es tiesam nesaprotu. Plus vina nelieto alkoholu, kas ir viens liels wtf man, jo vina tacu ir no Spanijas - vinu un sangrijas zemes, bet nu ok.
Daniete ka jau daniete es pielauju domu, ka vinaı vajag ilgaku laiku, lai atvertos, bet nu redzes ka bus. Oktobri vel atbrauc ceturta meıtene Leandra no Italijas un es lieku ceribas uz vinu. Vismaz pec facebook spriezot vinai vajadzetu but aktivakai.
Tatad vakar beigu beigas palikam divata ar Leventu un ravam jumtu eju grida. KA vini te dejo. Tas ir amazing. Un puisi. Pat vairak ka meitenes. Tas ari mani pozitivi parsteidza. :)
Loti, loti pietrukst mani aktivie draugi. Brauciet ciemos. Ludzu! Bucas!
svētdiena, 2010. gada 19. septembris
Youth council
Tikko atgriezos no Youth Council Bolu. Bolu it kā ļoti skaista pilsēta ar kalniem un ezeriem, bet man tomēr pietrūka Stambulas skaļuma un burzmas, tā kā esmu priecīga atgriezties mājās - Stambulā :)
Youth Council viss notika turciski, kas brīžiem to padarīja garlaicīgu, bet kopumā tomēr bija interesanti, Levents (EVS koordinators) centās mums tulkot lielu daļu. Tēma bija demokrātiskas universitātes un tad tur gāja vaļā visādas diskusijas, semināri, workšopi utt. par to tēmu. Tiešām bija interesanti uzzināt kādas viņiem te ir problēmas. Piemēram, ka viņiem ir obligātā armija, ka daudzās universitātēs tiek diskriminētas sievietes, protams, arī par kurdu jautājumu utt. Mums- EVS meitenēm arī tika dota vieta atklātajā diskusijā un tad mūs bombardēja ar jautājumiem par mūsu augstskolām. Vispār viņiem jaunieši te ir baigi aktīvie. Organizē visādus projektus, piedalās organizācijās un cīnās par savām tiesībām. Un mani nebeidz pārsteigt tas, cik ļoti excited viņi ir par mums, ārzemniecēm. Liela daļa pat nerunā angliski, bet visi tikai nāca klāt un centās uzsākt sarunu un draudzēties. Un EVS koordinatori ir lieliski. Vislaik rūpējas utt. Šonedēļ apsolīja ballīti. :D
Bildes vēl nav, bet es centīšos. :)
Youth Council viss notika turciski, kas brīžiem to padarīja garlaicīgu, bet kopumā tomēr bija interesanti, Levents (EVS koordinators) centās mums tulkot lielu daļu. Tēma bija demokrātiskas universitātes un tad tur gāja vaļā visādas diskusijas, semināri, workšopi utt. par to tēmu. Tiešām bija interesanti uzzināt kādas viņiem te ir problēmas. Piemēram, ka viņiem ir obligātā armija, ka daudzās universitātēs tiek diskriminētas sievietes, protams, arī par kurdu jautājumu utt. Mums- EVS meitenēm arī tika dota vieta atklātajā diskusijā un tad mūs bombardēja ar jautājumiem par mūsu augstskolām. Vispār viņiem jaunieši te ir baigi aktīvie. Organizē visādus projektus, piedalās organizācijās un cīnās par savām tiesībām. Un mani nebeidz pārsteigt tas, cik ļoti excited viņi ir par mums, ārzemniecēm. Liela daļa pat nerunā angliski, bet visi tikai nāca klāt un centās uzsākt sarunu un draudzēties. Un EVS koordinatori ir lieliski. Vislaik rūpējas utt. Šonedēļ apsolīja ballīti. :D
Bildes vēl nav, bet es centīšos. :)
otrdiena, 2010. gada 14. septembris
Dabuju turkcell turku telefona nr. Pabiju moska. İemegınaju turku kafıju un saldumus. Ofisa prezentacija uzzinaju visu par savu uznemejorganizaciju kas aızdzina visas saubas par nedrosibu (ja tadas vel bija palikusas :)).
Jau 4dien dodamies uz youth counciıl uz 4 dienam uz Bole (man skiet tads bija nosaukums) pilsetu.
Uzzinajam ka oktobri bus on-arrival apmacibas 4 dıenas - Antalija!! Kas btw parasti notiekot 5 zvaigznu vıesnicas. Nesliktı :D
Jau 4dien dodamies uz youth counciıl uz 4 dienam uz Bole (man skiet tads bija nosaukums) pilsetu.
Uzzinajam ka oktobri bus on-arrival apmacibas 4 dıenas - Antalija!! Kas btw parasti notiekot 5 zvaigznu vıesnicas. Nesliktı :D
1.diena
No rīta iekārtojos savā istabā. Nolīmēju visu sienu ar savu mīluļu bildītēm. :)
Vēlāk mani savāca Volkans aka Princis (pagaidām viņš ir kā mans personīgais taksists, bet nu teica, ka šodien būšot pēdējo dienu tāda privilēģija, jo būšot jābraukā ar sabiedrisko pēc tam). Aizbraucām uz manu EVS darba vietu - jauniešu centru Pink house. Viņš pagaidām bija tukšs, bet man tika izrādītas telpas. Tur viss tā ļoti mīlīgi, uz sienām viskkas sazīmēts un sarakstīts. Cik sapratu, tad tur jaunieši pēc skolas un savā brīvajā laikā tur nāk un tad mūsu uzdevums būs viņiem organizēt visādas aktivitātes. Devāmies pusdienās uz restorānu Bosfora eiropas krastā. Man ieteica pirmajā dienā labāk neņemt jau kkādus kebabus vai kko tādu, tad paņēmu kko ļoti vienkāršu. Tā kā mums bija laiks līdz vakaram, jo vakarā ielidoja 2 citas EVS meitenes - dāniete un spāniete, tad devāmies uz Taksim ielu, kur bijām visādās foršās vietās. Pamēģināju arī turku alu. Garšīgs:)
Meiteņu lidmašīnas, protams, kavējās, tā kā dabūjām baigi gaidīt, bet beigu beigās sagaidījām un nenormāli pārguruši devāmie mājās. Te ir pilnīgi traka satiksme un burzma, pat 1dienas vakarā visi bāri un visa iela bija pilna. Un pats Volkans teica, ka dzīvot Stambulā esot ļoti nogurdinoši, bet tajā pašā laikā atkarību raisoši. Nu man te vēl joprojām ļoti patīk. :) Šodien pirmā tikšanās ofisā.
Vēlāk mani savāca Volkans aka Princis (pagaidām viņš ir kā mans personīgais taksists, bet nu teica, ka šodien būšot pēdējo dienu tāda privilēģija, jo būšot jābraukā ar sabiedrisko pēc tam). Aizbraucām uz manu EVS darba vietu - jauniešu centru Pink house. Viņš pagaidām bija tukšs, bet man tika izrādītas telpas. Tur viss tā ļoti mīlīgi, uz sienām viskkas sazīmēts un sarakstīts. Cik sapratu, tad tur jaunieši pēc skolas un savā brīvajā laikā tur nāk un tad mūsu uzdevums būs viņiem organizēt visādas aktivitātes. Devāmies pusdienās uz restorānu Bosfora eiropas krastā. Man ieteica pirmajā dienā labāk neņemt jau kkādus kebabus vai kko tādu, tad paņēmu kko ļoti vienkāršu. Tā kā mums bija laiks līdz vakaram, jo vakarā ielidoja 2 citas EVS meitenes - dāniete un spāniete, tad devāmies uz Taksim ielu, kur bijām visādās foršās vietās. Pamēģināju arī turku alu. Garšīgs:)
Meiteņu lidmašīnas, protams, kavējās, tā kā dabūjām baigi gaidīt, bet beigu beigās sagaidījām un nenormāli pārguruši devāmie mājās. Te ir pilnīgi traka satiksme un burzma, pat 1dienas vakarā visi bāri un visa iela bija pilna. Un pats Volkans teica, ka dzīvot Stambulā esot ļoti nogurdinoši, bet tajā pašā laikā atkarību raisoši. Nu man te vēl joprojām ļoti patīk. :) Šodien pirmā tikšanās ofisā.
pirmdiena, 2010. gada 13. septembris
Arrival
Tātad, vakar beidzot ierados šeit, Stambulā. Lidojums kavējās dēļ sliktiem laika apstākļiem Stambulā, tā kā dabūju gaidīt Rīgas lidostā. Bet bija tā vērts. Turkish airlines ir riktīgi labie un dod pusdienas, kuras ir garšīgas un no kurām var arī pieēsties un arī dzērienus unlimited, ja tikai nav kauns prasīt, kas viss ir iekļauts jau biļetes cenā. Ierados Stambulas lidostā, kur mani sagaidīja Volkans ar plāksnīti ar manu vārdu un aizveda mani līdz dzīvoklim. Pa ceļam jau daļēji varēju redzēt, cik Stambula ir milzīga un skaista. Dzīvoklis vnk ir dievīgs. Atrodas Bosfora Āzijas krastā un no manas viesistabas balkona var redzēt pašu Bosforu un tiltu, kas atdala Stambulas Eiropas daļu no Āzijas. Dzīvoklis tiešām liels un skaists, ar visām ērtībām un dzīvokļa biedrene, turciete, arī ļoti jauka. Līdz šim man te ĻOTI patīk. Drīz mani savāks un izrādīs apkārtni, tad jau varēšu ierakstīt kko vairāk. Un man ĻOOTI gribētos ielikt te kaut kādas bildes, bet diemžēl man nav kameras. Ceru varbūt, ka manai dzīvokļa biedrenei (kuras vārdu es diemžēl vēl neatceros) ir. Bučas!
Abonēt:
Ziņas (Atom)