Tātad. Man jāpastāsta par savu problēmu (palīdzi, sīrupiņ..lol). Līdz šim man pilnīgi un galīgi nepatika atrasties vienai šeit uz ielas. Un nevis tāpēc, ka te nebūtu droši vai kkā tā, bet gan dēļ lielās uzmanības, kas tiek veltītas man. Spalvaino turku skatieniem un sarunām man nesaprotamā valodā.

Bet nu vakar es sapratu, ka tā nevar, ka man tomēr vajag aiziet līdz veikalam un pastaigāt pa rajonu (to es uzdrošinājos darīt līdz šim tikai 1 reizi, lai nopirktu zobu birsti un zobu pastu). Un es to izdarīju! Un pat nejustos nemaz tik slikti. Un es tiešām nesaprotu, man ir tumši mati un acis un, manuprāt, es tik ļoti neatšķiros no turcietēm, bet viņi visi uzreiz saprot, ka esmu ārzemniece. Veikalā nepateicu nevienu pašu vārdu un pārdevējs man jau prasīja where r u from? Bet nu ok, es tiešām saņēmos un viss kārtībā tgd. Man šķiet, ka esmu tikusi tam pāri :D Pēc tam viena devos no savām mājām uz pilsētu un tad vispār bija bez problēmām.

Un starp citu. Tā kā turku vīrieši šķiet tik ļoti desperate, tad es biju pārliecināta, ka viņiem sievietes te nav nekāds cukurs. Bet es esmu satikusi tik daudz skaistu turciešu, protams, ir arī mazās ūsainās, bet ir arī daudzas patiešām skaistas.

Levents man iedeva savu fotoaparātu, kas, protams sākumā nestrādāja, bet tad es sēdēju prāmī un tik pat maģiskā veidā kā visa tehnika manās rokās sabojājās, viņa atdzīvojās. Yeey, drīz būs bilde šeit BEIDZOT. :)

Vakarā nedaudz paballējāmies. Šoreiz Āzijas pusē (kas ir tuvāk manām mājām). Te nebija tik daudz cilvēku kā Taksim, bet tik un tā forši. Bijām Budha rock bar tā un tur spēlēja grupa. Visādus Johnny Cash utt. un es vnk čurāju bikšelēs no laimes. :)

Šovakar ofisā oficiālais jaunā ofisa atklāšanas pasākums, kur jāģērbjas svinīgi. Nu es nezinu kā man būs ar augstpapēžu kurpēm šeit.