Ir pagājušas pilnas divas nedēļas un nedaudz vairāk kopš esmu Stambulā un es vēl joprojām te jūtos lieliski.

Tā kā manu pirmo nedēļas nogali Turcijā nācās pavadīt Bolu, tad šajā man bija plāns izbaudīt Stambulas nakts dzīvi. Jau rakstīju, ka pat pirmdienās te visi bāri un klubi ir pilni un ballīte iet vaļā. Piektdienā bija daudz daudz trakāk. Viss vnk pārpildīts. Sākumā mani tas kaitināja, jo visi grūstās utt., bet es uzstādīju sev mērķi piedzerties tā, lai man būtu vienalga. Un izdevās. :D Nakts beidzās ap 6, 7 no rīta sēžot uz soliņiem Bosfora krastā netālu no manām mājām. Un nākamais rīts iesākās ar kafiju uz mana lieliskā balkona.

Tātad sestdien pamodos ļoti labā garastāvoklī un izdomāju, ka kaut kas ir jādara. Tā kā Couch-Surfing biju saņēmusi kādus miljons piedāvājumus izrādīt Stambulu, nolēmu, ka varētu kādu arī izmantot. Beigu beigās devos uz Prince Islands kopā ar puisi no Azerbaidžānas, kurš ir ļoti nopietni ieinteresēts Latvijā, latviešu valodā un latviešos, jo viņa mērķis ir dabūt darbu Azerbaidžānas vēstniecībā Latvijā. Viņš studē politiku un starptautiskās attiecības un uzvedās kā dzīvā vēstures grāmata. Pat ļoti iespējams, ka viņš zināja par Latviju tikpat vai pat vairāk kā es. Prince Islands ir kkas ļoti, ļoti skaists. Ceļā uz prāmja pavadījām kādu stundu un jau pa ceļam varēja izbaudīt skatus utt. Plus tur nav automašīnas, kas ir milzīgs šoks pēc Stambulas trakās satiksmes. Viss mierīgs, ir iespēja izīrēt riteņus, doties izjādē, kā arī peldēt. Viss prīmā.

Svētdien devāmies uz Taksim ar mērķi beidzot nogaršot turku kebabus, jo kaut kādā mistiskā veidā mums tas 2 nedēļas vēl nebija izdevies. Un bija TIK garšīgi. un lēti. tikai 5TYL par kebabu + ayran (to arī nomēģināju, tas viņiem ir tāds jogurta dzēriens. Jogurts + ūdens + sāls, kas jādzer kopā ar asiem ēdieniem. man likās kkas ļoti līdzīgs kefīram tikai biezāks un sāļāks).

Darbs Pink house vēl joprojām nav sācies. Volkans rakstīja, ka šonedēļ it kā varot sākt kko darīt, bet Levents mums esot sastādījis citu plānu šajai nedēļai. Plāns ir tāds, ka katru dienu +- stundu mums ir "prezentācija" (vnk saruna) no katras TOG nodaļas. Man jau liekas, ka to mierīgi varētu apvienot ar došanos uz pInk house, bet nu ok. Viņi te īpaši neiespringst. Es jau arī nē tikai gribās beidzot saprast kā būs tur strādāt. Nākamnedēļ dodamies uz Antāliju uz on-arrival training, kas nozīmē, ka nākamajā nedēļā arī nekāda strādāšana nebūs, tā kā laikam tikai oktobra vidū sāksies kkas nopietnāks. Bet nu es nesūdzos, protams.

Man tiešām ĻOTI, ĻOTI patīk šeit. Ik pa laikam saņemu jautājumus no turkiem kā man patīk Stambula un tad es atbildu, ka ļoti, ļoti patīk tad atbilde parasti ir, ka esot jāpagaida mēnesis un tad es varēšot spriest (it kā ar domu, ka mans viedoklis mainīsies). Nu es nezinu. man liekas, ka manas sajūtas daudz nemainīsies. :)

P.s. Angeles man solījās atsūtīt bildes, vēlāk salikšu. :)