Mid-term apmācības Antālijā. What can I do..sometimes :D

Tāpat kā on-arrival apmācības arī šīs - mid-term notika Antālijā, arī šoreiz 5zvaigžņu viesnīcā. Viesnīca bija cita, tāpēc nevarēju atturēties no salīdzināšanas. Taču varu teikt, ka katrai bija savi plusi un mīnusi. Kā arī grūti salīdzināt, jo tik ļoti daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem. Šoreiz, lai gan arī bija ap +17, +18 grādiem, gandrīz vislaik bija nomācies un ik pa laikam lija. Tas, protams, netraucēja mums izbaudīt visus viesnīcas dotos labumus - saunu, baseinus, nakts disco, karaoki (kur mēs diemžēl notizlojāmies un nokavējām pieteikšanos uz dziesmām, jo izdomājām, ka mums jāiet uz istabiņu patrenēties..wtf :D) un šoreiz arī bezmaksas alko. Es pēdējā dienā pirms aizbraukšans vienkārši nespēju neizmantot iespēju un kaut ko nepaņemt. Un kad 10os no rīta prasīja vodka coctail, bārmenis man vēl pārjautāja with vodka? Diez vai es prasītu vodka coctail, ja gribētu, lai viņš būtu bez vodka :D Taču šoreiz nebija tā, ka varētu sauļoties pludmalē vai izmantot āra baseinus. Ar Gunu nedaudz centāmies "pasauļoties", bet šoreiz ar zābakiem un mēteļiem :D

Apmācību laikā ir atkal satikti daudz jauni cilvēki, kas ir kā brīvprātīgie Turcijā. Kā arī labāk iepazīti daži tie, kas bija iepriekšējās apmācībās. Pašas apmācībās galvenokārt sastāvēja no diskusijām par problēmām, kas citiem ir viņu projektos. Tā kā man tās īsti nav (un dzirdot kādas tās ir citiem gribās teikt, ka pilnīgi noteikti nav) tad es vienkārši nespēju tajā visā klausīties (pārāk daudz negatīvu emociju) un ik pa laikam aizlaidos, lai pačillotu pa viesnīcas teritoriju. Tāpat arī Guna. Mums atkal bija sunshine komanda. Vēl līdz šim neesmu sapratusi vai tiem cilvēkiem patiešām ir tās problēmas (es pieļauju domu, ka dažiem ir, bet noteikti ne visiem), vai viņi nespēj paskatīties uz visu no gaišās puses vai arī man ir tik ļoti paveicies ar projektu. Tas, ka man ir paveicies, tas noteikti. Bet tādas problēmas kā - man nav ko darīt projektā vai arī es dzīvoju pilsētā, kas ir garlaicīga, manuprāt nav pieņemamas.

Beigu beigās, pateicoties tam, ka visi gribēja runāt par savām problēmām, tikai nedaudz no apmācībām tika veltītas tam, kam mid-term vajadzētu būt -  sevis izvērtēšanai, t.i., ko Tu esi ieguvis pa šo laiku no projekta, ko Tu esi tam devis un ko Tu domā darīt pēc utt.
Bet tas protams nenozīmē, ka mēs nepavadījām lielisku laiku tur. Mēs jau savādāk nemaz neprotam. Ar mēs es domāju sevi un Gunu.

Tagad atpakaļ Stambulā, kur nevarētu teikt, ka ir baigi silts + vēl lietus. Taču kaut arī nav vairs 5zvaigžņu viesnīca ar visām tās ekstrām, esmu laimīga būt atpakaļ un atvērta kārtējiem Stambulas piedzīvojumiem!