Mūsu dzīvoklī atkal ciemojās bijusī EVS - Marta no Spānijas. Viņa bija pašā pirmajā TOG EVS projektā - pirms 3 gadiem. Vnk tiik dīvaini kā gandrīz visi brauc atpakaļ uz Stambulu. Vairāki no maniem draugiem ir pirmo reizi Stambulu iepazinuši kā EVS, iemīlējuši tik ļoti, ka tagad jau pārcēlušies uz dzīvi šeit. Un tad vēl visi tie, kas nepārtraukti ciemojās. Nu vienkārši ir, IR šai pilsētai kaut kas tāds ko nevar izskaidrot vārdos, bet ko var tikai sajust. Un kad to sajūt tad neizbēgt no iemīlēšanās tajā. Man jau ļooti gribētos palikt te vēl pēc sava projekta kādu laiciņu. Bet es laikam pārāk noticēju savam fortune teller, kurš teica, ka visticamāk nepalikšot Turcijā, tāpēc sāku domāt par citām iespējām. Redzēs redzēs, varbūt tomēr notiek kāds brīnums. Bet ja ne, tad gan jau dzīve atnesīs man kaut ko vietā. Un tam jābūt kaut kam tik pat labam vai labākam. Citādāk jau ar mani nemaz nenotiek. Uff yaaa! Dzīve ir skaista.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru