Manam projektam un līdz ar to šim blogam tuvojoties beigām, saprotu, ka ir vēl dažas lietas par ko gribētu te uzrakstīt, taču tam īsti nebūtu jēgas ārpus Turcijas esot. Šodien esmu nolēmusi sākt ar musulmaņu sievietēm, kas sevi apsedz, jeb kā no interneta avotiem uzzināju – valkā hidžabu/burku.
Jau kopš pirmajā dienām, kopš esmu te man radās jautājums – kāpēc? Uz ko es gada laikā biju plānojusi atrast atbildi. Taču tā ir sanācis, ka gadam paejot šos KĀPĒC ir kļuvis tikai vēl lielāks.
Tas, ko esmu iemācījusies ir, ka vairums šo sieviešu uzskata, ka valkājot šos tērpus viņas uzsver savu neatkarību un tieši tā panāk to, ka vīrieši viņas neuzlūko kā seksuālus objektus. „Mēs gribam, lai viņi pārtrauc vērot mūsu izskatu un kļūst uzmanīgi pret mūsu personību un prātu. Mēs gribam, lai viņi mūs uztver nopietni, kā vienlīdzīgas, nevis vienkārši skrien pakaļ mūsu ķermeņiem un fiziskajam izskatam.” Ja nu ir kas, ko es nesaprotu, tad kādā veidā no tā visa izriet tas, ka vīrieši šīs sievietes uzskata par vienlīdzīgām. Viss ko esmu te redzējusi un piedzīvojusi tikai pierāda pretējo.
Pirmkārt, ir vasara, ārā ir ap +40 grādu karstums, taču neatkarīgi no tā šīm sievietēm ir jāstaigā savās hidžabās, kamēr tajā pašā laikā, viņai blakus iet vīrietis t-kreklā un šortos. Pasakiet man, kur te ir vienlīdzība? Otrkārt, vairumam no viņām ar visām hidžabām ir skaidrs, ka nu nav tur nekāds pasaules skaistums apslēpts un ka nebūs tā, ka nedaudz atsedzoties visi vīrieši viņām metīsies virsū. Jā, labi, varbūt nav jāvelk mini svārki, taču nu ne jau jāapklāj sevi tik ļoti, ka redzamas tikai acis un plaukstas.
Treškārt, vairumā gadījumu šo konservatīvo ģimeņu modelis ir – vīrs strādā un pelna naudu, taču sievietei ir jābūt mājās jāgatavo un jāaudzina bērni. Varbūt no vienas puses tas var likties skaisti, jo tev ne par ko nav jāuztraucas, vīrs tevi apgādās. Taču vai tas ir tā vērts upurēt jebkādu savu intelektuālo vai pašapliecināšanās potenciālu? Un neatkarību, kas pēc viņu teiktā ir tas ko viņas iegūst no šīs izvēles?
Ceturtkārt, esmu dzirdējusi, ka bieži vien šie vīrieši uzskata, ka viņu sievām ir jābūt šķīstām un nevainīgām, līdz ar to viņi „taupa” viņu šķīstību, kamēr tajā pašā laikā guļ ar citām sievietēm. Kur ir vienlīdzība šeit?
Es nesaskatu pilnīgi neko sliktu tajā, ka sievietēm patīk izskatīties sievišķīgi, saņemt vīriešu uzmanību un komplimentus. Kāpēc gan nē, ja tas liek tev justies labi. Tas Nedaudz uzmanības un pašapliecināšanās ir nepieciešamas katram.
Beigu beigās pēc maniem novērojumiem šīs sievietes vienmēr ir dusmīgas, ar kaut ko neapmierinātas un nelaimīgas. Kamēr tajā pašā laikā mēs varam būt daudz pozitīvākas un līdz ar to arī dot no tā apkārtējiem. Es neredzu ar ko viņas būtu labākas.
Nepārprotiet, mans viens no šī projekta laikā iegūtajiem moto ir „all different all equal”. Es uzskatu, ka ir jāciena katra cilvēka izvēle, lai cik atšķirīga tā nebūtu. Un man nav nekas pret šīm sievietēm. Taču mans jautājums paliek - Kam tas ir izdevīgi?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru