Neesmu sen neko rakstījusi. Pēdējās dienās tāds neliels gruzons. Grūti saprast. Bet laikam saistās ar Ģirta vārdiem, ka, lai kur arī dotos no sevis neaizbēgsi. Bailes par to, ko darīšu pēc tam. Un no tā CIK ļoti negribās būt atpakaļ tajā punktā, kur biju šajā pavasarī/vasarā. Laikam jātiek beidzot galā ar sevi. Esmu ceļā.
Vēl joprojām in love with Istanbul.