trešdiena, 2010. gada 20. oktobris

We are young, we are here! So lets make the deal and try to forget our fear!

Čaauuu! Kā iet?
Vakar runājos ar Līnu, un viņa teica, ka baigi labi, ka ir tāds blogs, jo viņa tagad zina kā man iet. Bet problēma ir tāda, ka es nezinu kā iet jums. Rakstiet!!
Diezgan labs laiks jau pagājis kopš esmu šeit, bet vēl joprojām neesmu īsti iemācījusies kā apieties ar turku vīriešiem. Ja godīgi es pat nezinu vai to var iemācīties. Situācija tāda. Vakar braucu pēc darba autobusā un blakus apsēžas vīrietis. Drīzāk jaunietis. Un sāk runāties ar mani. Man tajā brīdī galīgi nebija garastāvoklis runāties ar kādu, tā kā atbildēju tikai uz viņa jautājumiem cik atturīgi vien iespējams. Tā kā man nepaveicās un bija sastrēgums kā tas Stambulā ir vienmēr, tad saruna nonāca līdz tam vai man ir facebook profils. Es, protams, teicu, ka nē (kuram cilvēkam gan nav facebook profils? :D). Beidzot nonācu līdz savai pieturai, kur viņš prasīja vai pastāv iespēja, ka mēs varētu satikties vēlreiz un es kko attaisnojos, ka esmu pārāk aizņemta (ak, es aizņemtā :D). Tiku ārā no autobusa ar reālu vainas apziņu, ka esmu melojusi cilvēkam, bet nu labi. Atnāku mājās ieeju facebook un, skat, kurš mani aicina draudzēties? Tas čalis, kā izrādās Ibrahins (es pat viņam nepaprasīju vārdu). Man jau nekas, esmu pieradusi noignorēt tos miljons turku aicinājumus facebook. Pēc mirkļa man skype raksta Lendra un prasa vai es pazīstot Ibrahinu, jo viņš viņu aicinot draudzēties un saka, ka es esot viņa draudzene. Es izstāstu viņai situāciju, bet tā uz manīm dusmojās, kāpēc es visiem stāstot apkārt kas es esmu. Bet es šoreiz tiešām gandrīz NEKO neteicu. Un es jau tā meloju un jutos slikti par to. Es taču nevaru vienkārši ignorēt cilvēku un neatbildēt uz viņa jautājumiem. Vēl pie tam ņemot vērā, ka tas ir pavisam nevainīgs universitātes students, kuram vienkārāsi trūkst meitenes. Pēc mirkļa to pašu man raksta Angeles. Es tiešām sajutos ļoti slikti un es nezinu, ko darīt. Man nav nekādu iebildumu, ja viņi raksta man, bet negribas, lai viņi traucē manas paziņas un līdz ar to liek viņiem dusmoties uz manīm!!!
Beidzot sācies vairāk darba. Visas nākamās nedēļas nogales būs jāstrādā. Nu cik nu jāstrādā, bet būs visādi pasākumi iekš Pink house. Mēs ar Katrīnu organizēsim angļu val. nodarbības un angļu valodas diskusiju klubu tiem, kas jau zin angļu val., bet vnk vēlas to uzlabot. Šajā un nākamjā nedēļas nogalē ir pasākumi, festivāli invalīdiem, kur mēs arī piedalīsiems un organizēsim kko. Un novembrī mēs organizējam Haloween workšopu un pasākumu. Man prieks, ka beidzot ir vairāk ko darīt. Uzreiz arī ballēties patīkamāk. :)
Vakar uztaisīju 1. plakātu mūsu English speaking club. Visiem ļoti patika.

1 komentārs: